Tik daudz sieviešu, kas ir skaistas, gudras un interesantas, tomēr ļauj sev kāpt uz galvas – mīlestības vārdā… (Iespējams, ka tā dara arī vīrieši.) Kāpēc tik daudzas baidās pacelt galvu un aiziet – pamest šo vīrieti vienu ar visām viņa mīļākajām? Atkarība? No naudas? Nē. No dzīvokļa? Nē. No seksa? Varbūt. No mīļuma un mīlestības? Jā.
Kāpēc mums liekas, ja reiz vienu cilvēku esam satikušas, tad pie tā mums visiem spēkiem jāturas? Varbūt tāpēc, ka ir apnikuši tie meklējumi – nepārtrauktas iepazīšanās, atkal jāstāsta par sevi, par saviem hobijiem, par visu savu pagātni, un tā ar katru, kas varētu būt potenciālais “īstais vīrietis”. Agri vai vēlu iestājas drausmīgs nogurums un vēlme kādam ļoti cieši pieķerties un piesieties jūrnieka mezglā, lai nekad, nekad nepalaistu vairs vaļā un nesekotu kritiens BEZDIBENĪ… (kā parasti).
Protams, katram cilvēkam ir vēlme (instinkts) atrast savu “otro pusi”, bet kāpēc cilvēki neiedomājas, ka laimīgs var būt arī viens – jā, laimīgs ar sevi, piesātināts ar sevi, nevis ar citiem. Esot kopā ar kādu, cilvēks it kā zaudē daļu no savas personības, viņš dala savu dzīvi ar citu cilvēku, tādējādi kaut kādā ziņā pazaudējot pats sevi. Mēs taču tik daudz ko pieciešam otra dēļ, piekrītam tik daudziem kompromisiem, lai gan tas mums dažreiz pat sagādā sāpes, kuras ir tik ļoti grūti noslēpt. Mums tajā brīdī liekas, ka tā ir pareizāk, bet varbūt pareizāk ir ļaut dzīvot savu dzīvi, nezaudēt neko citu dēļ?
Ir jauki, ja blakus ir vīrietis, bet nemaz nav tik traģiski, ja tāda blakus nav. Vai jums ne reizi nav bijusi situācija, ka draudzene stāsta: īstenībā viņa bijusi laimīgāka, kad viņai nebija drauga, jo tagad viņai nepārtraukti ir par ko uztraukties, mocīties greizsirdībā, raudāt utt. Feministēm ir tāds teiciens: “Sievietēm vīrieti vajag tikpat ļoti kā zivij divriteni.” Izklausās jau nu diezgan neticami, bet daļa taisnības tur ir.
Vīrieši liek mums justies laimīgām – patiesībā dažreiz var brīnīties, cik maz sievietei vajag saņemt no vīrieša, lai viņa visu dienu staigātu kā lielo vinnestu dabūjusi. Jā, bet tikpat labi viņi mums var likt arī justies nožēlojami – ļoti, ļoti dažādos veidos, kuri noteikti nav jāstāsta.
Tātad…
Doma šim stāstam ir viena – ja jūs esat kopā ar kādu, kas nav gluži perfekts, tas nenozīmē, ka jums ātri no viņa jātiek vaļā, jo arī jūs taču neesat perfekta, bet – ja viņš tiešām dara jūsu dzīvi neciešamu un jūs visu paciešat tikai tāpēc, ka baidāties palikt viena, – Dieva dēļ – kur ir problēma? Kāpēc nepamest viņu?
Ir sievietes, kas saka: “Viņš ir labāks nekā nekas.” Kāpēc tik daudzām sievietēm liekas, ka būt ar kādu ir labāk nekā būt vienai? Nereti sievietes attiecībās nespēj (vai negrib) saskatīt to, ka viss skaistais jau ir beidzies, tāpēc viņas dzīvo savās atmiņās, kas dod cerību, ka varbūt atkal viss būs kā agrāk. ATTOPIETIES! Laiks sakravāt savas mantiņas un doties tālāk (vai sakravāt viņa mantiņas un parādīt durvis). Nezaudējiet pašcieņu – jūs noteikti esat pelnījušas kaut ko labāku.
Esiet laimīga pati ar sevi, jo, ja jūs tāda nebūsiet, tad jums liksies, ka ikviens vīrietis, kas pievērš jums uzmanību, ir jūsu cienīgs. Nav taisnība!
Vīrietim, ko jūs ielaidīsiet savā dzīvē, ir jāciena jūs, jāliek jums justies laimīgai, jārespektē jūsu vēlmes un viedoklis. Viņam jāvēlas pavadīt laiku kopā ar jums, jāvēlas mīlēties ar jums, arī darba laikā jāatceras par jūsu esamību. Ja jums liekas, ka tas nav iespējams, – tad ziniet, ka ir gan un arī jūs esat to pelnījusi!
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!