Monogāmija, poliamorija, draudzēšanās vai celibāts – mīlestībā, attiecības un tuvībā pastāv daudzas izvēles iespējas, un viss atkarīgs no tevis. Iepazīsties ar dažādiem mīlestības veidiem un uzzini par to priekšrocībām un trūkumiem.
Monogāmija
Monogāmija – seksuāla un emocionāla tuvība tikai ar vienu cilvēku, kamēr ilgst šīs attiecības – daudzās kultūrās tiek uzskatīta par ideālo attiecību veidu.
Taču nerimst strīdi par to, vai monogāmija ir dabiska parādība. Taču, patiesību sakot, nekāds dabisks attiecību veids nemaz nepastāv, ir tikai katram cilvēkam individuāli piemērots attiecību veids.
Daudzi cilvēki izvēlas monogāmiju, jo tā atbilst viņu ētiskajiem, reliģiskajiem un personīgajiem uzskatiem. Bieži vien tā dēvētajās monogāmajās attiecībās vīriešiem un sievietēm tiek piemēroti morāles dubultstandarti – vīrieši var brīvāk uzturēt attiecības ar vairākām partnerēm, turpretī no sievietes tiek prasīta uzticība.
Monogāmijas aizstāvji kā priekšrocības min drošību, intimitāti un šādas attiecību formas atbilstību sabiedrības normām.
Savukārt monogāmijas trūkumi ir prasība aprobežoties ar vienu partneri un neveiksmes izjūta, ja romantiskais ideāls netiek piepildīts.
Poliamorija
Poliamorija ir vārds, kas apzīmē nemonogāmas attiecības, kurās tiek apzināti pieņemts lēmums veidot (vai būt atvērtam) vienlaikus vairāk nekā vienas intīmas attiecības. Būtiskā atšķirība starp neuzticību un poliamoriju ir tā, ka neuzticība ir saistīta ar nodevību, bet poliamorija – nē.
Poliamorijai mēdz būt dažādas formas. Daudziem poliamoristiem ir viens galvenais partneris, kuru viņi uzskata par vissvarīgāko savā attiecību jomā.
Daži poliamoristi veido slēgtu poliamorisku savienību. Tas nozīmē, ka trīs vai vairāk dalībnieki vienojas uzturēt seksuālas attiecības tikai šīs grupas ietvaros.
Poliamorija var izraisīt dažādus pārpratumus un domstarpības, tāpēc šādās attiecībās ļoti būtiska ir komunikācija un vienošanās. Daži no jautājumiem, ko parasti nākas risināt poliamorijā iesaistītajiem partneriem, ir šādi: “Kad tu nodarbosies ar seksu ārpus šīm attiecībām?”, “Cik daudz tu/es vēlos zināt par citām attiecībām un seksuālajām attiecībām?”, “Ko tieši mēs darīsim ar citiem partneriem?”, “Cik ilgas būs blakus attiecības?”, “Kā mēs tiksim galā ar greizsirdību?”, “Kā risināsim seksa drošības jautājumus?”
Poliamoriju cilvēki izvēlas dažādu iemeslu dēļ. Daži atzīst, ka dažādi partneri apmierina dažādas emocionālās vajadzības. Citiem, savukārt, monogāmija šķiet neloģiska.
Poliamorijas trūkumi ir sabiedrības neizpratne un nosodījums, partneru greizsirdība, pastāvīgas komunikācijas nepieciešamība, potenciāli lielāks risks saslimt ar STS.
Draudzēšanās
Draudzēšanās, jeb iesaistīšanās nejaušās romantiskās attiecībās ar (dažkārt) vairākiem cilvēkiem vienlaicīgi, iespējams, dzīvē sastopama retāk nekā cenšas iestāstīt sieviešu žurnāli.
Lai gan došanās uz randiņu katru vakaru ar citu partneri varētu izklausīties pēc īstas sapņu dzīves, šādas nejaušas un nenoturīgas attiecības var būt mulsinošas. Šādām nejaušām attiecībām nepieciešama liela emocionāla izturība un patiesi laba komunikācijas prasme.
Dažiem cilvēkiem šāda draudzēšanās padodas ļoti labi, un viņiem patīk fiziskā un psiholoģiskā brīvība, ko dod šādas attiecības, pretēji nopietnākajām monogāmajām vai poliamorajām attiecībām. Līdzās šai brīvībai nejaušās draudzības piekritēji var baudīt arī seksuālos un/vai intelektuālos un/vai emocionālos stimulus.
Daļa cilvēku iesaistās šādās nejaušās attiecībās ar mērķi atrast ilgtermiņa attiecībām piemērotu partneri, taču citiem mērķis ir tikai īslaicīga saskarsme. Šādu attiecību ilgums var būt no vienas stundas līdz pat vairākiem gadiem.
Celibāts
Ir cilvēki, kas uzskata, ka brīvprātīgs celibāts ir tikai priekš mūķenēm un priesteriem, taču arī daudzi laicīgu dzīvi dzīvojoši cilvēki izvēlas atturēties no seksa. Mūsu kultūrā, kas ir tik ļoti seksualizēta, celibātā dzīvojošie bieži vien netiek saprasti. Daži cilvēki no seksa atsakās uz mūžu, citi – uz noteiktu laika posmu, bet citi dzīvo celibātā tikai pagaidām.
Celibāts dažādiem cilvēkiem nozīmē dažādas lietas. Dažiem tas nozīmē atteikšanos no jebkādiem fiziskiem kontaktiem, citiem – atteikšanos no seksuālas aktivitātes, arī masturbēšanas, bet citi ar to saprot atteikšanos no ģenitāliem kontaktiem ar citiem cilvēkiem.
Variācijas šeit var būt dažādas, galvenais, lai cilvēkam konkrētā celibāta forma būtu pieņemama. Tomēr ar laiku un, mainoties situācijai, cilvēka uzskati un dzīvesveids var kļūt citādi.
Ir dažādi iemesli, kāpēc cilvēks var izvēlēties celibātu. Daļa cilvēku uzskata, ka atkāpšanās no seksuālās jomas viņiem dod iespēju pievērsties sev; citiem fiziska intimitāte rada pārāk lielu emocionālo slodzi; savukārt citi ir piedzīvojuši pāridarījumus un sekss viņiem saistās ar vardarbību; bet citi savu seksuālo enerģiju pārvērš garīgā, fiziskā vai psiholoģiskā enerģijā.
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!