Ikviena cilvēka dzīvē var iestāties kāds lūzuma punkts. To var izraisīt tuva cilvēka nāve, šķiršanās, darba zaudēšana, vai arī vienkārši tāpat vairs nekam netiek saskatīta jēga, viss liekas tik pelēks un garlaicīgs. Galvenais šādās situācijās ir nekrist panikā un ļaut, lai jums palīdz.
Parasti cilvēks sākumā nemaz neapzinās, ka viņa dzīvē ir iestājusies krīze. Krīze sākas no stresa, un tādu situāciju mūsu dzīvē nav mazums, vai ne? Cilvēks tikai jūt, ka viss sāk kļūt pārāk sarežģīti un smacējoši. Un, kad beidzot nāk apziņa, ka situācija kļūst pārāk nopietna – iespējams, sākas panika. Ļaunākais tādos gadījumos ir noslēgties sevī un neļaut nevienam palīdzēt, jo sarunas ar saprotošu cilvēku ir labākās zāles. Tāpēc nedrīkst atstumt draugus, ģimeni un citus cilvēkus, kas vēlas sniegt palīdzību.
Pret krīzi ir jāizturas nopietni, jo dažkārt tā var beigties ļoti bīstami un letāli. Neizbēgami rodas jautājums: ko tagad darīt?
Kā jau tika minēts, nedrīkst atstumt draugus, kas vēlas jums palīdzēt.
Nemeklējiet risinājumu alkoholā. Tā būs tikai papildu problēma.
Ja nav ar ko parunāt, pierakstiet sakrājušās bēdas uz papīra – tas palīdz!
Atliciniet laiku atpūtai.
Neizvairieties no sāpīgām atmiņām – tās tāpat nekur nepazudīs, tāpēc necentieties tās apspiest. Ar laiku tās nebūs tik sāpīgas.
Uzturiet normālu dzīves režīmu.
Nežēlojieties – esiet stipra! Ja kādu no jūsu tuviem draugiem ir piemeklējusi krīze, tad centieties viņu atbalstīt, kā vien protat, bet ļaujiet viņam arī dažreiz palikt vienatnē. Jūsu lielākā misija varētu būt uzklausīšana. Ļaujiet draugam sajust, ka jūs viņu nepametīsiet un ar jums viņš var justies drošībā. Izrādiet sapratni un nekādā gadījumā nevainojiet viņu pašu notiekošajā. Bieži vien stresā var pateikt daudz ko tādu, ko citos gadījumos neteiktu, tāpēc nevajag visu uztvert ļoti personīgi. Kaut nu šādas krīzes mūs nepiemeklētu vispār – taču, ja piemeklē, tad neapjūciet un veiksmīgi tieciet ar to galā!
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!
