Ne viens vien esam sapratuši, ka vecākās paaudzes cilvēki bieži vien gatavi dalīties savā dzīves pieredzē un atziņās.Atliek tikai viņos klausīties.
1. Meklē atsaucīgu cilvēku.
Pirmajos randiņos mēs parasti vairāk uzmanības pievēršam tam, kā cilvēks ģērbies, par ko viņš strādā… Tas, protams, ir svarīgi, taču tas, kā viņš/viņa sarunājas ar oficiantu restorānā, var pateikt par viņu vēl vairāk. Vēro, vai cilvēks ir atsaucīgs.
2. Ja tu nodarbojies ar to, kas tev patīk, tev ir lielākas iespējas atrast cilvēku ar līdzīgām interesēm.
Iepazīties ar cilvēkiem nav nemaz tik viegli. Mana vecmāmiņa pirmo reizi satika savu nākamo vīru universitātes ballītē. Kad es viņai jautāju, kā man ar kādu iepazīties, viņa teica – lai es vispirms parūpējos par sevi. Neskrieniet pa visu pasauli, meklējot sev otro pusīti, bet labāk atrodiet sev darbu vai hobiju, kas jūs interesē, un, pateicoties tam, atradīsiet jaunas iepazīšanās.
Vecmāmiņa neiesaka iepazīties bārā: “Man liekas, ka nav prātīgi meklēt sev pāri krogā. Un vispār – ir liela iespējamība tur satikt tādu cilvēku, kuru negribētos satikt.”
3. Uz randiņu jāaicina vīrietim, taču sieviete flirtrējot var viņu uz to pamudināt.
Vecmāmiņa atklāja – ja viņai kāds kavalieris iepaticies, viņa centusies viņam bieži “pagadīties ceļā” un vairāk aprunāties. Un, protams, – vairāk smaidīt.
4. Man liekas, nav būtiski, vai jūs tiekaties “oficiāli” vai “neoficiāli”, visas tās “birkas” attiecībām ir nieki, kuru dēļ nav vērts uztraukties! Jūsu attiecības attiecas tikai uz jums pašiem.
Vienalga, vai otru cilvēku dēvē par “partneri”, “dzīvesdraugu”, “mīļoto” vai vēl kaut kā – tam nav nozīmes! Vecmāmiņas saka, ka daudz būtiskāka ir sajūta – vai tu ar šo cilvēku esi laimīga un nevēlies nevienu citu. Taču šī izpratne var nerasties uzreiz.
5. “Es atceros brīnišķīgu randiņu, kurā mēs kopīgi papusdienojām, pēc tam spēlējām “ķerenes” sniegā. Un pēcāk atgriezāmies mājās, uzgriezām mūziku un dejojām dažādas dejas un muļķojāmies. Pilnīgi spontāni!”
Pirmajiem randiņiem ne obligāti jāpaiet greznā restorānā, tās var būt vienkārši jautras tikšanās. Ir vērts uzzināt, kas aizrauj otru un attiecīgi ieplānot vakaru. Protams, visu nevar un nevajag izplānot – atstājiet vietu spontanitātei.
6. “Kāpēc tavi draugi nevar tevi ar kādu iepazīstināt?”
Vecmāmiņa bija izbrīnīta, kāpēc cilvēki iepazīstas internetā, ja ir draugi, kas vienmēr var iepazīstināt ar jauniem cilvēkiem. Ja jums ir daudz vientuļo draugu, “piestrādāt” par savēdēju ir pilnīgi normāli!
7. “Lai arī es apprecējos 21 gada vecumā, man liekas, nevajag steigties precēties, īpašī mūsdienās, kad ir tik maz laika randiņiem”.
Laulība ir brīnišķīga un svarīga un nav vērts steigties – jūs atradīsiet to vienīgo īsto. Un, kad tas notiek – nelaidiet vaļā!
8. “Man liekas, ka, satiekot kādu, nevajadzētu pie sevis spriest: “Viņš (viņa) nav skaistulis, diezin vai mums kaut kas sanāks…” Nevajag tik ātri spriest par cilvēkiem.”
Mūsdienu pasaulē mēs tik daudz zinām viens par otru, pat pirms esam tikušies, ka ir ļoti viegli spriest par citiem, neiepazīstot. Jūs neesiet otra cilvēka soģis, iepazīstiet viņu pats. Dodiet otram iespēju jūs pārsteigt.
9. “Attiecības ir kompromisu māksla un tas var nebūt vienkārši. Īpaši man, jo esmu diezgan valdonīga.”
Nav ideālu cilvēku. Man nepatīk būt pesimistei, bet pat visfeinākais cilvēks var kādreiz skumdināt. Tāpēc vajag prast veidot attiecības – dziļa saikne neveidojas pati no sevis.
10. “Dari to, ko uzskati par pareizu un ej augstu paceltu galvu. Nepievil sevi un necenties izlikties par citādāku, kā esi.”
Nav vērts skriet pakaļ mīlestībai, tā pati atnāks.
Iedvesmojies pati un iesaki draugiem!