Šādos cepumos ir nedaudz nostalģijas, jo vēl pirms gadiem 35-40 šie cepumi bija vieni no iecienītākajiem, jo bija nopērkami vairumā tālaika kafejnīcu. Iespējams, ka tieši dēļ savas popularitātes, šos cepumus mājās necepa.
Vēl viena šo cepumu specifika ir tāda, ka tos nemēdz cept līdz brūnumam, bet tikai tik daudz, lai būtu kādu pakāpi gatavi jau pirms nobrūnināšanās. Katrā ziņā, ja māc nostalģija, noteikti pamēģiniet ar šādiem cepumiem iepriecināt arī jaunākās paaudzes mājiniekus.
Mīklai izmantosim 350 – 370 gramus miltus, 200 gramus atlaidinātu sviestu, 130 – 150 gramus pūdercukura (protams, var arī parasto cukuru), 1 olu, pusi tējkarotes vaniļas cukura, pusi tējkarotes cepampulvera un ceturtdaļu tējkarotes sāls, bet virsmai vajadzēs 1 olas dzeltenumu un 60 – 80 gramus zemesriekstus.
Bļodiņā liekam sviestu, piesitam olu, pievienojam sāli, pūdercukuru, vaniļas cukuru, cepampulveri un visu kārtīgi (5 – 10 minūtes) sakuļam ar mikseri tā, lai masa būtu pilnībā viendabīga. Iemaisām miltus, ātri samīcām visu mīklā, ietinam to plēvē un liekam uz vismaz 15 minūtēm ledusskapī.
Pārkaisām darba virsmu ar miltiem, 6 – 8 mm biezumā izrullējam mīklu un ar formiņas palīdzību izgriežam 8 – 9 cm diametra apaļus vai līdzīgas formas plāceņus. Katra viducī izkniebjam (noderēs, piemēram eļļas pudeles korķītis) 2 – 3 cm diametra caurumu, ātri savācam un vēlreiz to pašu izdarām no mīklas atgriezumiem un sagatavotos gredzenu izkārtojam ar cepampapīru ieklātā cepešpannā.
Cepumus pa vienam apziežam ar sakultu olas dzeltenumu, ar apziestu pusi apviļājam šķīvītī ar nedaudz sadrupinātiem zemesriekstiem, liekam atpakaļ cepešpannā un 200 grādos cepam aptuveni 12 minūtes jeb, līdz pavisam vieglam zeltainumam.
Iedvesmojies pats un iesaki raugiem!
