Uzskatām par pareizu un atbalstām nepieciešamību tālākattīstīt pasažieru un preču pārvadājumus Eiropas valstīs un izsakām atzinību transporta pilnvarotajam Sīmam Kallasam, ar kura atbalstu pirms daudziem gadiem šī doma par Igauniju, Latviju un Lietuvu vienojošo ātrvilciena dzelzceļu Rail Baltic tika iekustināta. Pēc Igaunijas Brīvpartijas Tartu apgabala valdes domām pirms šāda milzu projekta realizēšanas būtu bijis jāsāk ar speciālistu un plašākas sabiedrības dialogu, izstrādājot visas Eiropas un reģionālo interešu koncepciju un, izejot no tās, izvēlēties optimālo dzelzceļa trases un ar to saistītās infrastruktūras atlasi.
Eiropas Savienība reģionālā līmenī Baltijas valstīm ātrvilciena dzelzceļa būvēšanas noteikumus nediktēja – trases nospraušanas projektēšana tika atstāta valstu pašu ziņā. Igaunijā atklātas debates par šo tēmu netika rīkotas, un izlemšana tika atstāta šauram lēmēju lokam. Andrusa Ansipa valdības laikā uz jau esošās dzelzceļa modernizēšanas bāzes tika uzsākta diagonāltrases projektēšana ziemeļu- dienvidaustrumu virzienā. Plašākai sabiedrībai nezināmu iemeslu dēļ kabinetu klusumā sākotnējais plāns tika izmainīts un tika uzsākta jauna un nesamērīgi dārga, tikai vienpusīga uz starpvalstu kravu pārvadājumiem orientēta projekta, kas bazējas uz Tallinas-Pērnavas „lineāla trases“ ideju, izstrāde. Šāda projekta sekas būs plaši dabiskās vides un apdzīvoto vietu kaitējumi, tāpat izniekotas apjomīgas valsts zemes bagātības. Nedrošību rada arī Eiropas Savienības nekonsekvence finansējuma piešķiršanā un no tās izrietošie pašfinansējuma riski. Lai pamatotu trases izmaiņu tika pasūtīta atmaksāšanās izpēte firmai AECOM, kas pēc The Wall Street Journal’ā (21.09.2015) publicētā raksta ziņām, tiek Austrālijā ievadītajā tiesas procesā saukta pie atbildības par pēc pašām optimistiskākajām prognozēm 201 miljona dolāru zaudējumu nodarīšanu. Stāvokli neglāb arī firmas Ernst & Young pieaicināšana, jo tai ir pasūtīta vienīgi rietumu trases variantu analīze, nevis rietumu- un diagonāltrases izmaksu lietderības salīdzināšana.
Neraugoties uz pazaudēto laiku un pazaudētajiem miljoniem eiro, uzskatām par nepieciešamu turpināt darbu pie Tallinas-Tapas-Tartu-Valgas trases plānošanas. Igaunijas izglītības, zinātnes un kultūras centram Tartu ir jākļūst savienotam ar Eiropu. Minētā trase nodrošinās līdzsvaru starp pasažieru un kravu pārvadājumiem. Ļoti svarīgi ir pilnveidot un attīstīt sadarbību ar Latviju, jo mūsu dienvidu kaimiņam „no cilvēkiem tukšā“ rietumu trases Pērnava-Rīga izbūve ir vēl daudz kaitīgāka par Igaunijas „reti apdzīvotās“ Tallinas-Pērnavas trases būvi.
Abām kaimiņvalstīm no reģionāli politiskā viedokļa būtu lietderīgāk, ja jaunas dzelzceļa trases izbūves Vidzemes perifērajā rietumu daļā vietā tiktu modernizēts jau esošais dzelzceļš biezi apdzīvotā un trīs nozīmīgas Latvijas pilsētas – Valmieru, Cēsis un Siguldu – savienojošs dzelzceļš.
Izejot no augstāk minetā, Brīvpartijas Tartu valde liek priekšā Parlamentam sekojošo:
1. Apturēt caur Pērnavu ejošās Rail Baltic rietumu trases projektēšanu.
2. Izstrādāt vispāreiropeisko un reģionālo interešu koncepciju un ņemt to kā pamatu trases izvēlei.
3. Apsvērt Rail Baltic trases izstrādi maršrutā Tallina-Tapa-Tartu-Valga, kas nodrošinātu labāku līdzsvaru pasažieru un preču pārvadāšanā.
4. Ar pārdomāti projektēta un izbūvēta ātrvilcienu dzelzceļa palīdzību piesaistīt Igaunijas izglītības, zinātnes un kultūras centru Tartu Eiropai.
Vahur Kollom
Igaunijas Brivpartijas Tartu valde