Nezāles zālienā ir īsta sodība. Jau gatavojot augsni sējai, jācenšas to atbrīvot no nezāļu saknēm. Jāizmanto vides apstākļu īpatnībām atbilstīgs zāliena sēklu maisījums.
Nezāles mazāk iesējas (to sēklas var atnest, piemēram, vējš, putni), ja iespējami drīz izveidojusies blīva velēna. Ja jaunajā zālienā viengadīgo nezāļu nav daudz, tās ātri vien izzudīs pēc pļaušanas. Parādoties daudzgadīgajām nezālēm, piemēram, pienenēm, ceļtekām, tās jāapkaro. Gārsu var mēģināt iznīdēt, regulāri pļaujot zālienu. Pienenes, ceļtekas apkaro izdurot, izrokot, jo tām ir garas saknes. Pēc tam tukšajās vietās iepilda kompostu. Ja nepieciešams, piesēj zāliena sēklas.
Herbicīdu izmantošana ir katra paša izvēle. Tos gan nevajadzētu lietot nelielās platībās, it sevišķi, ja zāliens robežojas ar dārzeņu dobēm. Ja tomēr izvēlas ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, stingri jāievēro instrukcijas. Virzas, ceļteku un daudzu citu īsmūža un daudzgadīgo divdīgļlapju nezāļu apkarošanai zālienā atļauts lietot preparātu Nufarm MCPA 750. Ar to (2 l/ha) apsmidzina aktīvi augošas nezāles. Apstrādā, kad gaisa temperatūra ir virs +12 °C un ir augsts relatīvais gaisa mitrums.
Dzīvīgā nezāle velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium) bieži sastopama labības sējumos, zālienos, sakņu dārzā, ceļmalās. Tai ir pacils, zarains stumbrs, rožaini līdz violeti sārti ziedi, kas zied no maija līdz septembrim. Vairojas ar sēklām, kuras dīgst visu sezonu. Rudenī sadīgušie augi pārziemo augsnei piegulošu rozešu veidā un attīstību beidz nākamajā gadā. Ražo līdz 600 skaldeņu (tās augli sauc par riekstiņu skaldaugli).
Sēklas vislabāk dīgst +19…+22 °C temperatūrā. Apstrādājot zemi, skaldeņi ar sēklām tiek pārvietoti. Lai apkarotu velnarutku grābeklīti, svarīgi nepieļaut tās ziedēšanu. Nezāļu dīgstus var sekmīgi iznīcināt, sējumus cītīgi rušinot.
