ASV Vides aizsardzības aģentūras (EPA) ievērojamā “apdraudējuma secinājuma” arhitekts saka, ka tā atcelšana novedīs pie ekstremālākiem laikapstākļiem ASV
Viens no 16 gadus veca nozīmīga atklājuma par piesārņojuma ietekmi uz veselību arhitektiem, kuru Trampa administrācija tagad vēlas izslēgt, apgalvo, ka, to darot, tiktu ignorēta “skaidra” zinātne, kas kļuvusi skaidrāka tikai šodienas ekstremālo laikapstākļu dēļ.
Trampa administrācijas plāni atņemtu ASV valdībai likumīgās pilnvaras ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas, lai risinātu klimata krīzi.
Vides aizsardzības aģentūras (EPA) ierosinātais noteikums atceltu tā saukto “apdraudēšanas secinājumu” – federālās valdības 2009. gada secinājumu, ka oglekļa dioksīds kopā ar piecām citām siltumnīcefekta gāzēm kaitē amerikāņu veselībai.
Šis atklājums ir nostiprinājis ASV valdības juridiskās pilnvaras risināt klimata krīzi saskaņā ar Tīra gaisa likumu, un tā atcelšana efektīvi atceltu ierobežojumus piesārņojumam, ko rada automašīnas, kravas automašīnas un elektrostacijas un kas bīstami silda pasauli. Vairāki avoti apstiprināja plāna projektu, par kuru pirmo reizi ziņoja laikraksts “New York Times” .
Bijušais EPA ierēdnis, kurš pārraudzīja apdraudējuma konstatējuma izstrādi, sacīja, ka valdības zinātnieku vidū nav šaubu par siltumnīcefekta gāzu nodarīto kaitējumu, un viņu secinājumus apstiprina temperatūras pieaugums un katastrofas kopš 2009. gada. “Zinātne un ietekme bija skaidra toreiz, un šodien situācija ir tikai skaidrāka,” sacīja Džeisons Bērnets, kurš bija EPA administratora vietnieks Džordža Buša administrācijas laikā.
“Zinātniskie pierādījumi ir skaidri, ietekmes ir skaidras, un likums ir skaidrs. Izaicinājumam vajadzētu būt tam, kā mēs samazinām emisijas, nevis debatēt par to, vai pastāv problēma.”
Donalds Tramps , kurš prezidenta amatā ir centies atcelt piesārņojuma noteikumus, ierobežot tīras enerģijas ieviešanu un veicināt fosilā kurināmā ražošanu, bija licis pārskatīt atzinumu par apdraudējumu. Trampa Vides aizsardzības aģentūras administrators Lī Zeldins martā par pārskatīšanu paziņoja, ka administrācija “neupurēs valsts labklājību, enerģētisko drošību un mūsu tautas brīvību tādas programmas vārdā, kas ierobežo mūsu nozares, mobilitāti un patērētāju izvēles iespējas, vienlaikus dodot labumu pretiniekiem ārzemēs”.
Atzinums par apdraudējumu sekoja svarīgam 2007. gada Augstākās tiesas lēmumam, ka siltumnīcefekta gāzes ir piesārņotāji, kurus EPA ir pienākums regulēt. Turpmākajā EPA 210 lappušu novērtējumā tika dokumentēti pieaugošie pierādījumi par kaitējumu, ko rada siltumnīcefekta gāzu uzkrāšanās karstuma viļņu, spēcīgāku vētru, ūdens resursu noslogojuma un ietekmes uz lauksaimniecības ražu rezultātā.
Bērnets teica: “Kad es strādāju pie šī jautājuma pirms 17 gadiem, tas bija jautājums par nākotnes sekām, bet šodien mēs redzam un izjūtam šīs sekas kā postošus notikumus. Cilvēku dzīvi apgriež kājām gaisā plūdi Teksasā, ugunsgrēki Kalifornijā vai viesuļvētras Floridā, un visas šīs lietas vēl vairāk pasliktina klimata pārmaiņas. Manuprāt, vistraģiskākais ir tas, ka šai administrācijai nebūs nekādas atbildes šiem cilvēkiem.”
Kopš 2009. gada veiktā zinātnisko pētījumu lavīna ir uzsvērusi klimata krīzes nodarīto kaitējumu daudzveidību, pētniekiem atkārtoti apstiprinot arvien pieaugošos pierādījumus par apdraudējumu šajā periodā.
Kopš EPA atklājuma ir notikuši astoņi no desmit karstākajiem gadiem ASV vēsturē, kā arī biežāki ekstremāli laikapstākļi, kas ir veicinājuši 255 katastrofas, katra no kurām ir nodarījusi zaudējumus 1 miljarda vai vairāku ASV dolāru dolāru apmērā.
ASV valdības jaunākajā klimata novērtējumā, kas publicēts 2023. gadā, ziņojumā, kuru Trampa administrācija kopš tā laika ir atvienojusi no interneta, teikts, ka “cilvēka izraisīto klimata pārmaiņu sekas jau ir tālejošas un pasliktinās visos Amerikas Savienoto Valstu reģionos”.
Tajā piebilsts, ka “bez straujas un būtiskas globālo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas, ko rada cilvēku darbība, turpinās pieaugt jūras līmeņa celšanās paātrināšanās, ekstremālu laikapstākļu pastiprināšanās un citas kaitīgas klimata ietekmes riski”.
Tomēr šī atklājuma atcelšana ne tikai atceltu pašreizējos piesārņojuma ierobežojumus, pasliktinot šo situāciju, bet arī kavētu jebkuru turpmāku administrāciju, kas mēģinātu atdzīvināt ASV centienus ierobežot globālo sasilšanu. “EPA 2009. gada atklājuma atcelšana robežojas ar noziedzīgu nolaidību,” sacīja Roberts Hoverts, vides zinātnieks Kornela universitātē.
“Zinātniskie atklājumi bija skaidri jau 2009. gadā, un kopš tā laika tie ir kļuvuši daudz spēcīgāki un skaidrāki,” viņš piebilda. “Klimata traucējumi ir liela un pieaugoša problēma, ko galvenokārt izraisa mūsu fosilā kurināmā izmantošana un no tā izrietošās oglekļa dioksīda un metāna emisijas; un tā ir nāvējoša problēma.”
Nav paredzēts, ka EPA plāns tieši noliegs pārliecinošos pierādījumus par planētas sasilšanu veicinošo emisiju nodarīto kaitējumu, bet gan apgalvos, ka aģentūrai saskaņā ar Tīrā gaisa likumu nav juridiskas pilnvaras pieņemt tik plašu lēmumu par dažādu piesārņotāju grupu.
Plāns arī iekustinās Džo Baidena administrācijas noteikto automašīnām noteikto noteikumu atcelšanu, kuru mērķis bija samazināt transporta radītās emisijas, kas ir lielākais oglekļa piesārņojuma avots ASV.
Pašlaik atcelšanas tiek uzskaitītas kā tādas, kuras Baltais nams pārskata. “Priekšlikums tiks publicēts publiskai paziņošanai un komentāru sniegšanai, tiklīdz tas būs pabeigts starpiestāžu izskatīšanā un administrators to būs parakstījis,” sacīja EPA pārstāvis.
Kad plāns būs pabeigts, to gandrīz noteikti juridiski apstrīdēs vides aizsardzības grupas, kas norādīs uz 2007. gada Augstākās tiesas lēmumu kā pārliecinošu pierādījumu apdraudējuma konstatēšanai.
“Manuprāt, administrācijai, visticamāk, neizdosies uzvarēt tiesvedībā, ņemot vērā, ka tā darbojas, pamatojoties uz teorijām, kas ir pretrunā ar to, kā Vides aizsardzības aģentūra (EPA) ir risinājusi šos jautājumus pēdējos 50 gadus,” sacīja Ričards Revēšs, vides politikas eksperts Ņujorkas Universitātes Juridiskajā skolā. “Juridiskais pamatojums ir ļoti vājš. Taču tas viss prasīs daudz laika un radīs lielu nenoteiktību.”
Tomēr, ja atklājums tiktu atcelts, Revēšs teica, ka ietekme būtu “postoša” un sarežģītu citas administrācijas darbības, lai iznīcinātu zinātniekus no EPA un mainītu aģentūras uzraudzību pār piesārņojumu.
“Viņi uzbrūk visiem elementiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu Amerikas tautas veselību un drošību, viņu rīcība burtiski novedīs pie desmitiem tūkstošu priekšlaicīgas nāves gadījumu katru gadu,” viņš teica. “Šī ir par daudz ekstremālāka situācija nekā Donalda Trampa pirmajā prezidentūras termiņā.”
Pat ja tiesas galu galā atcels apdraudējuma noteikuma atcelšanu, vides aizsardzības grupas brīdināja, ka atcelšanai būs ilgstoša ietekme.
“Amerikāņu tauta zina, ka klimata pārmaiņas apdraud sabiedrības veselību un labklājību — ne tikai tāpēc, ka zinātne to ir skaidri apzinājusi jau gadu desmitiem, bet arī tāpēc, ka viņi to var redzēt paši savām acīm,” sacīja Evergreen Action izpilddirektore Lēna Mofita, kura EPA plānu nosauca par “nežēlīgu un absurdu”.
“ Šis solis tiesā neizturēs, bet mēnešos vai gados, kas būs nepieciešami, lai pabeigtu juridisko procesu, korporatīvie piesārņotāji varēs nodarīt neatgriezenisku kaitējumu, par ko pārējiem no mums būs jāmaksā vēl gadiem ilgi,” viņa piebilda.
