Baltais nams bija iesaldējis ieroču piegādes Kijevai. Zvans no Polijas pavēra durvis uz jaunu palīdzību miljardiem dolāru. Par to vietnē The Telegraph raksta korespondents Džo Bārnss
Tas bija agrs 4. jūlija rīts, kad ģenerāļa Kīta Kelloga telefonā parādījās zvans no Polijas.
Otrā līnijas galā bija Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, kura iejaukšanās varētu būt viena no Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā noteicošajām darbībām .
Naktī Krievijas raķešu un dronu apšaudē tika bojāts Polijas konsulāts Kijivas centrā.
“Putins izsmej jūsu miera centienus,” Sikorskis sacīja atvaļinātajam ģenerālleitnantam Dženam Kellogam, kurš ir Donalda Trampa galvenais sūtnis Ukrainā.
“Lūdzu, atjaunojiet pretgaisa munīcijas piegādes Ukrainai,” viņš piebilda.
Ieroču piegādes bija pēkšņi iesaldētas divas dienas iepriekš, liekot daudziem uzskatīt, ka Trampa administrācija atkal pamet Ukrainu.
Telefonsarunas laikā ģenerāli Kellogu visvairāk, šķiet, uzrunāja informācija par uzbrukumu vēstniecībai.
Kā atvaļināts trīszvaigžņu ģenerālis viņš zināja, ka šāda veida incidenti noved pie karu saasināšanās un galu galā to nekontrolējamas izvēršanas.
Tālāk notikušo var uzskatīt par pirmo notikumu virknē, kas ievadīja Trampa kunga pavērsienu Ukrainas jautājumā.
Gandrīz tūlīt pēc sarunas ar Sikorski beigām ģenerālis Kellogs sastādīja prezidenta telefona numuru.
Tramps atbildēja gandrīz nekavējoties.
Pēc 4. jūlija vēlējumiem un apsveikumiem ar “vienu, lielu, skaisto likumprojektu ” abi ķērās pie Ukrainas lietu apspriešanas.
Naktī Kijiva tika apšaudīta ar 11 raķetēm un 539 droniem, kas tolaik bija lielākā Krievijas apšaude pret Ukrainas galvaspilsētu kopš kara sākuma.
Vēl svarīgāk ir tas, ka triecieni notika dažas stundas pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Tramps bija sarunājušies pa tālruni, lai apspriestu kara izbeigšanu.
Jau bija zināms, ka ASV prezidents ir neapmierināts ar sava Krievijas kolēģa atteikšanos pārtraukt triecienus Ukrainas pilsētām, vienlaikus noraidot Amerikas piedāvājumu par pamieru.
Gen Kellogs informēja savu priekšnieku par jaunāko uzbrukumu un to, kā NATO sabiedrotās Polijas vēstniecība ir cietusi triecienos.
Pēc tam sūtnis izmantoja zvanu, lai veicinātu Patriot pretgaisa aizsardzības raķešu nosūtīšanas uz Ukrainu atsākšanu.
Notika diskusijas par iespējamiem riskiem un ieguvumiem, ko sniegtu Kijevas piekļuves palielināšana amerikāņu ražotajām zemes-gaisa baterijām un no tām izšautajām pārtvērējraķetēm.
Trampa atbilde bija ātra: likt Pentagonam publiskot dažas no Pac-3 sistēmām, kas bija apturētas ASV palīdzības pagaidu iesaldēšanas laikā, kamēr amatpersonas novērtēja amerikāņu krājumus.
Viņš arī pavēlēja ģenerālim Kellogam sazināties ar ASV aizsardzības ministru Pītu Hegsetu , lai atsāktu piegādes uz Kijivu.
Vēlāk atklājās, ka Tramps iepriekš bija pārsteigts, kad Hegsets atļāva apturēt palīdzības sniegšanu Ukrainai, neinformējot par savu lēmumu Balto namu vai Kongresu.
Tādi cilvēki kā Džens Kellogs un valsts sekretārs un nacionālās drošības padomnieks Marko Rubio par viņa lēmumu uzzināja tikai no preses ziņojumiem.
Taču šoreiz viss būs citādi, un par to parūpējās ģenerālis Kellogs. Piezvanot Hegsetam, viņš pastāstīja viņam par prezidenta lēmumu atsākt Patriot raķešu piegādes Ukrainai.
Viņš Hegsetam teica, ka, ja viņš viņam netic, viņam pašam jāzvana Trampam.
Tāpat 4. jūlijā ASV prezidents apsolīja Ukrainas prezidentam Volodimiram Zeļenskim, ka beidzot palīdzēs Kijivas pretgaisa aizsardzības vajadzībās.
Privāti, starp Vašingtonas vanadzīgākajiem Ukrainas atbalstītājiem, šis lēmums tika uzskatīts par pirmo reizi, kad Tramps saprata, cik svarīgi ir izmantot Amerikas varu, lai stiprinātu Kijivas ietekmi kā potenciālu ceļu uz miera līgumu.
Tomēr Pentagonam bija nepieciešamas vismaz četras dienas, lai pārvietotu pirmo Patriot raķešu partiju.
Bijušā prezidenta Džo Baidena administrācija Polijā pa ceļam uz Ukrainu bija pasūtījusi 40 Pac-3 pārtvērējus.
Pēc Trampa kunga telefonsarunas ar ģenerāli Kellogu ducis no tiem galu galā tika atbrīvoti.
Šo pavērsienu izmantoja Eiropas galvaspilsētas, kas bija pārliecinātas par to, ka tās mudinās ASV prezidentu vēl vairāk atbalstīt Kijivu.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs sāka piedāvāt iegādāties Patriot sistēmas, kas tiktu nosūtītas, lai stiprinātu kara plosītās valsts aizsardzības spējas.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute gāja vēl tālāk, piedāvājot Trampam iespēju saņemt no Eiropas sabiedrotajiem un Kanādas atlīdzību miljardu dolāru apmērā par Ukrainai piegādātiem amerikāņu ražojuma ieročiem.
Tā bija vienošanās, ko panāca ASV prezidents, kuru klusi lobēja tādi padomnieki kā ģenerālis Kellogs, ka Eiropas valstu maksāšana par amerikāņu ieroču piegādi Eiropai ir viņa principu “Padarīsim Ameriku atkal lielisku” demonstrācija.
Šie ieroči ne tikai pārliecinātu Putinu sēsties pie sarunu galda, bet arī parādītu amerikāņu ieroču efektivitāti Eiropas mēģinājumā apbruņoties, izmantojot vietējo ražošanu.
Trampam bija nepieciešamas tikai deviņas dienas , lai 13. jūlijā kopā ar Ruttes kungu paziņotu par savu 10 miljardu dolāru vērto palīdzības plānu , kā arī par iespēju ieviest tirdzniecības tarifus Krievijai un jebkurai valstij, kas iegādāsies tās fosilo kurināmo.
Līdz šīs nedēļas beigām, pateicoties vienošanām ar Vāciju, Ukrainā jau bija ieradusies Patriot pretgaisa aizsardzības sistēma un vairāk pārtvērēju.
Pentagons un Baltais nams izmantoja šo gājienu, lai mēģinātu pārliecināt Eiropas valstis uzņemties risku, nosūtot savas pieejamās rezerves uz Kijivu, gaidot, kad Amerika tās papildinās.
Tomēr dažām valstīm tas ir grūts uzdevums, ņemot vērā, ka to “Patriot” netiks nomainīti līdz nākamā gada sākumam.
Šīs nedēļas sākumā Berlīne paziņoja par vienošanos ar Vašingtonu par vēl piecu bateriju ziedošanu Ukrainai.
Vācija nodrošinās finansējumu divām no šīm sistēmām, savukārt Norvēģija ir apsolījusi apmaksāt trešo.
Paredzams, ka aizvietotāji nāks no pasūtījumiem, kas reiz tika apsolīti Šveicei.
Berne pagājušajā nedēļā atklāja, ka Vašingtona tai ir paziņojusi, ka neitrālajai valstij paredzētās piegādes tiek novirzītas, lai atbalstītu Kijivu.
Trampam tika ieteikts, ka Šveices pasūtījuma novirzīšana palīdzētu atbrīvot sistēmas, kas nepieciešamas Ukrainas atbalstam.
2022. gadā Šveice pasūtīja piecas Patriot sistēmas, paredzot, ka piegādes sāksies 2026. gadā un beigsies divus gadus vēlāk.
