Ukrainai ir nepieciešams, lai ASV un Eiropa pārvietotu uz Kijivu pēc iespējas vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu un raķešu. Vienlaikus ir jāatceļ ierobežojumi attiecībā uz triecienu diapazonu pret militārajiem mērķiem Krievijas teritorijā, intervijā laikrakstam “Washington Post” (WP) sacīja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis.
Sirskis uzstāj, ka pretgaisa aizsardzības sistēmu, tostarp amerikāņu Patriot pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu, piegāde var palīdzēt efektīvi atvairīt Krievijas uzbrukumus. Turklāt vidēja un tāla darbības rādiusa raķetes, tostarp amerikāņu ATACMS un vācu Taurus, ja tās tiks piegādātas bez jebkādiem to lietošanas ierobežojumiem, vājinās Krievijas militāri rūpniecisko ražošanu.
Atcerēsimies, ka ASV prezidents Donalds Tramps, kurš nesenajā tikšanās reizē ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti piedraudēja Krievijas naftas pircējiem ar 100 procentu tarifiem pēc 50 dienām, arī apstiprināja vienošanos par ieroču piegādēm Ukrainai caur Eiropu. Tas nozīmē, ka Vašingtonas partneri par saviem līdzekļiem iegādāsies no viņa ieročus un pēc tam tos nogādās Kijevā.
Paredzams, ka drīzumā Ukrainā nonāks vēl vairāk Patriot raķešu, taču nebija skaidrs, vai Tramps runā par 17 baterijām vai raķetēm. Saskaņā ar Wall Street Journal (WSJ) ziņām, Trampa administrācija Patriot sistēmu pakāpeniskas izņemšanas no aprites jautājumā ir devusi prioritāti Vācijai, nevis Šveicei, kas ļautu Berlīnei nosūtīt uz Ukrainu divas no savām esošajām raķešu sistēmām. Taču, kā ziņoja vācu mediji, piegādes nevajadzētu gaidīt ātrāk par nākamā gada pavasari.
Kā norādīja viens no WSJ sarunu biedriem, jo vairāk valstu nosūtīs uz Ukrainu amerikāņu sistēmas no saviem arsenāliem, jo lielāka iespēja, ka Trampa administrācija veiks turpmākas korekcijas plānotajās piegādēs, dodot prioritāti šiem sabiedrotajiem. Paredzams, ka tuvākajā nākotnē tiks noslēgti jauni līgumi par papildu ieroču piegādi starp Amerikas Savienotajām Valstīm un tās sabiedrotajiem.
“Viņi [Krievija] uzbrūk praktiski visam – lidlaukiem, apdzīvotām vietām, infrastruktūras objektiem,” sacīja Sirskis. “Tāpēc, protams, mums ir nepieciešamas ballistisko raķešu piegādes, lai mēs varētu dot ienaidniekam pienācīgu atvairījumu.”
Viņš teica, ka “jebkādu raķešu ieroču klātbūtne pati par sevi ir atturošs līdzeklis”. Viņš pauda cerību, ka, pateicoties Trampa nostājai, kas pēc telefonsarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu šomēnes sākumā dramatiski mainīja retoriku, Kijivai “nebūs tādas grūtības, kādas tai bija iepriekš”.
Atcerēsimies, ka 2024. gada novembrī Vašingtona atļāva izmantot amerikāņu ražojuma tālās darbības ieročus, lai uzbruktu mērķiem Krievijā. Tramps toreiz nosodīja šo lēmumu un brīdināja par konflikta eskalāciju. Vienlaikus parādījās ziņas par to, ka Ukrainas bruņotie spēki pirmo reizi izmantoja britu Storm Shadow raķetes. Tajā pašā laikā augustā Ukrainā ieradās pirmie amerikāņu F-16 iznīcinātāji .
Šī gada pavasarī tikšanās laikā ar Zeļenski Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs apstiprināja, ka Rietumu sabiedrotie ir atcēluši ierobežojumus Ukrainas triecienu diapazonam pret militārajiem mērķiem Krievijā. Ne Mercs, ne Zeļenskis neatklāja nekādas detaļas. Kā ziņoja Politico, Ukrainai varētu tikt piegādātas Taurus raķetes ar darbības rādiusu virs 500 km, kuras iepriekšējā Olafa Šolca vadītā valdība atteicās nodot, nevēloties saasināt konfliktu ar Krieviju. Mercs drīz vien paskaidroja, ka ierobežojumi tika atcelti nevis tagad, bet gan pirms vairākiem mēnešiem.
Līdz šim Vācija, Norvēģija, Dānija, Nīderlande, Zviedrija, Apvienotā Karaliste, Kanāda un Somija ir apņēmušās atbalstīt iniciatīvu sarunās ar Amerikas Savienotajām Valstīm par ieroču iegādi Ukrainai. Pēc vairāku augsta ranga Eiropas amatpersonu, kuras intervēja WSJ, teiktā, kad detaļas būs izstrādātas, citas valstis varētu pievienoties Kijivas atbalstam.
