Saskaņā ar diviem otrdien publicētiem Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojumiem, globālā pāreja uz atjaunojamo enerģiju ir pārsniegusi “pozitīvo lūzuma punktu”. Saskaņā ar ANO datiem, saules un vēja enerģija tagad gandrīz vienmēr ir lētākais un ātrākais jaunu enerģijas ražošanas risinājums.
Dati liecina, ka 2024. gadā globālās atjaunojamās enerģijas jaudas pieaugums sasniedza 582 gigavatus, kas ir gandrīz 20 procentu pieaugums salīdzinājumā ar 2023. gadu un lielākā ikgadējā izaugsme kopš uzskaites sākuma.
Gandrīz visa jaunā enerģijas ražošanas jauda visā pasaulē tika uzbūvēta no atjaunojamiem energoresursiem, un gandrīz katrs kontinents uz Zemes pagājušajā gadā pievienoja vairāk atjaunojamo energoresursu jaudas nekā fosilā kurināmā.
Saskaņā ar ANO daudzpusējo ziņojumu “Izmantojot iespēju mirkli” gandrīz trīs ceturtdaļas no pasaulē saražotās elektroenerģijas pieauguma veidoja vēja, saules un citi zaļie avoti.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs sacīja, ka tas parāda, “cik tālu esam tikuši desmitgadē kopš Parīzes nolīguma, kas aizsāka tīras enerģijas revolūciju”.
Starptautiskās Atjaunojamās enerģijas aģentūras (IRENA) turpmākā analīze apstiprina ANO ziņojumu, parādot, ka vairāk nekā 90 procenti jauno atjaunojamo energoresursu visā pasaulē saražoja elektroenerģiju par zemāku cenu nekā lētākā fosilā kurināmā alternatīva.
“Sekojiet naudai”, lai redzētu atjaunojamo energoresursu revolūciju
Gutērrešs otrdien runā, atklājot abus ziņojumus, sacīja, ka pasaule enerģētikas jomā atrodas “jaunas ēras sliekšņa”.
“Fosilais kurināmais izsīkst, un saule lec tīras enerģijas laikmetā. Vienkārši sekojiet naudai,” viņš piebilda.
Pagājušajā gadā tīras enerģijas jomā tika ieguldīti aptuveni 2 triljoni ASV dolāru (1,7 triljoni eiro) — par 800 miljardiem ASV dolāru (685 miljardiem eiro) vairāk nekā fosilā kurināmā jomā un 10 gadu laikā par vairāk nekā 70 procentiem vairāk.
Starptautiskās Atjaunojamās enerģijas aģentūras (IRENA) otrdien publicētie jaunie dati liecina, ka vēja, saules un jaunās hidroenerģijas enerģijas bija trīs no lētākajiem elektroenerģijas avotiem pagājušajā gadā.
Saules enerģija tagad ir par 41 % lētāka nekā fosilais kurināmais. Vēl nesen tā maksāja četras reizes vairāk. Jūras vēja enerģija tagad ir arī par 53 % lētāka un ir vispieejamākais jaunā atjaunojamās enerģijas avots.
ANO ģenerālsekretārs piebilda, ka gadu desmitiem emisijas un ekonomiskā izaugsme pieauga līdztekus. Tagad daudzās attīstītajās ekonomikās emisijas ir sasniegušas maksimumu, bet izaugsme turpinās.
2023. gadā tīrās enerģijas sektori nodrošināja 10% no pasaules IKP izaugsmes un gandrīz 33% no izaugsmes Eiropā.
Pieaugošā ģeopolitiskā spriedze, tarifi un materiālu piegādes problēmas
IRENA ģenerāldirektors Frančesko La Kamerā tomēr saka, ka šis progress nav garantēts.
“Pieaugošā ģeopolitiskā spriedze, tirdzniecības tarifi un materiālu piegādes ierobežojumi draud palēnināt impulsu un palielināt izmaksas.”
Lai gan paredzams, ka atjaunojamo energoresursu izmaksas turpinās samazināties, tehnoloģijām attīstoties un piegādes ķēdēm nostiprinoties, ģeopolitiskās pārmaiņas, tostarp tirdzniecības tarifi, izejvielu piegādes problēmas un mainīgā ražošanas dinamika, īpaši Ķīnā, rada riskus, kas varētu īslaicīgi paaugstināt izmaksas.
Eiropā augstākas izmaksas, visticamāk, saglabāsies strukturālu problēmu, piemēram, atļauju kavēšanās jauniem projektiem un ierobežotās tīkla jaudas, dēļ .
Guterrešs arī norādīja, ka fosilā kurināmā patēriņš joprojām saņem gandrīz deviņas reizes lielākas valdības patēriņa subsīdijas nekā atjaunojamo energoresursu patēriņš.
“Valstis, kas turas pie fosilā kurināmā, neaizsargā savu ekonomiku, bet gan to sabotē,” viņš teica.
La Kamerā piebilst, ka, lai aizsargātu atjaunojamās enerģijas pārejas ieguvumus, pasaulei ir jāstiprina starptautiskā sadarbība, jānodrošina atvērtas un noturīgas piegādes ķēdes un jāizveido stabils politikas un investīciju ietvars, īpaši globālajos dienvidos.
“Pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem ir neatgriezeniska, taču tās temps un taisnīgums ir atkarīgs no izvēlēm, ko mēs izdarām šodien.”
