Arī daudzi Latvijas iedzīvotāji cieš no paaugstināta asinsspiediena. Jauns pētījums apstiprina, ka šī slimība jāārstē agrīnā stadijā, lietojot vismaz divus medikamentus. Pētījums publicēts Journal of Hypertension
Ilgu laiku tika ieteikta pakāpeniska pieeja augsta asinsspiediena ārstēšanai: vispirms vienas zāles, pēc tam, ja nepieciešams, otras. Taču šī stratēģija ir novecojusi. Jaunās vadlīnijas tagad iesaka sākt ar divām zālēm vienlaikus, un nesen veikts pētījums liecina, ka tam ir rezultāti.
Starptautiska pētnieku komanda no Abat Oliba universitātes Barselonā pētīja asinsspiediena terapijas ilgtermiņa ietekmi uz veselību. Zinātnieki izvērtēja datus no vairāk nekā 1,4 miljoniem cilvēku Anglijā, kuriem laikā no 2005. līdz 2019. gadam bija paaugstināts asinsspiediens, bet kuri nesaņēma nekādas vai saņēma tikai vienas zāles.
Hipertensija tika definēta kā sistoliskais asinsspiediens vismaz 140 mmHg cilvēkiem, kuri jau saņem ārstēšanu, vai vismaz 150 mmHg cilvēkiem, kuri nelieto antihipertenzīvus medikamentus.
Apmēram puse no skartajiem analīzes sākumā nebija ārstēti, kas nozīmē, ka viņi nesaņēma nekādu antihipertenzīvu terapiju. Un no tiem, kas tika ārstēti, lielākā daļa saņēma tikai vienu medikamentu. Daudziem dalībniekiem bija arī citas slimības, piemēram, diabēts, koronārā sirds slimība vai nieru darbības traucējumi.
Sirdslēkmju un insultu skaits ievērojami samazinājās
Rezultāti runā paši par sevi: cilvēkiem, kuri agrīnā stadijā saņēma divus antihipertenzīvus medikamentus, bija par 18 procentiem mazāks sirdslēkmes, insulta, sirds mazspējas vai sirds un asinsvadu slimību izraisītas nāves risks nekā tiem, kuri saņēma tikai vienu medikamentu.
Pētījuma laikā vairāk nekā katram ceturtajam (27,1 procentam) attīstījās nopietna sirds un asinsvadu slimība, piemēram, sirdslēkme, insults vai sirds mazspēja, vai viņi pat nomira no šādas slimības. Pētnieki visus šos gadījumus kopā sauca par “primāro galarezultātu”. Gandrīz viena trešdaļa (32,6 procenti) nomira cita cēloņa dēļ (“sekundārais galarezultāts”). Īpaši apdraudēti bija gados vecāki cilvēki un tie, kuriem bija iepriekš esošas slimības, piemēram, diabēts, nieru mazspēja vai sirds mazspēja.
Visbiežāk lietotās zāles ir šādas:
AKE inhibitori (kavē hormonu, kas sašaurina asinsvadus un paaugstina asinsspiedienu)
Angiotenzīna receptoru blokatori (“sartāni”, ko lieto, ja AKE inhibitori ir slikti panesami)
Kalcija kanālu blokatori (kavē kalcija pieplūdumu, izraisot asinsvadu muskuļu paplašināšanos un spiediena samazināšanos)
Tiazīdu grupas diurētiskie līdzekļi (veicina urīna izdalīšanos, ūdens zudums pazemina asinsspiedienu)
Beta blokatori (kavē stresa hormonu iedarbību, kas pazemina asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu)
Kombinētā terapijā bieži sastopamas šādas kombinācijas:
AKE inhibitors vai sartāns + kalcija kanālu blokators
AKE inhibitors vai sartāns + tiazīdu grupas diurētiķis
Kalcija kanālu blokators + tiazīdu grupas diurētiķis
Beta blokatorus galvenokārt lieto noteiktu vienlaicīgu slimību gadījumā (piemēram, pēc sirdslēkmes).
Dažreiz tiek izrakstītas pat trīs aktīvās vielas (parasti vienā tabletē).
Pētījuma autori uzsver, ka tādus riska faktorus kā vecums vai iepriekš pastāvošas saslimšanas nevar mainīt. Tas padara efektīvu ārstēšanu pēc iespējas agrāk vēl jo svarīgāku. Šī divkāršā stratēģija var palīdzēt novērst bīstamas ilgtermiņa sekas, īpaši cilvēkiem ar augstu risku.
Tomēr analīze liecina, ka praksē daudzi pacienti joprojām saņem tikai monoterapiju, lai gan pašreizējie ieteikumi un pētījumu dati nepārprotami atbalsta kombinēto terapiju.
