ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets trešdien apmeklēja ASV ražotu 18 dronu prototipu demonstrāciju, kas tiek salīdzināti ar Irānas droniem “Shahed-136”, kuri tiek plaši izmantoti kaujās Ukrainā.
Saskaņā ar paziņojumu presei Pentagona tīmekļa vietnē Hegsets, kurš pārbaudīja dronus, sacīja, ka tie ir “piemērs domāšanai ārpus rāmjiem”. Demonstrācija sekoja 10. jūlija memorandam, kurā aizsardzības ministrs paziņoja par dramatiskām izmaiņām militāro dronu jomā. Tā kā ASV atpaliek no konkurentiem (īpaši Ķīnas un Krievijas), īpaši Ukrainas konflikta laikā, Pentagons atceļ birokrātiskos ierobežojumus, lai “atbrīvotu amerikāņu dronu nozares potenciālu”.
Memorandā droni tika nosaukti par svarīgāko militāro izgudrojumu pēdējā paaudzē un tika atzīmēts, ka birokrātija Džo Baidena administrācijas laikā kavēja šo ierīču izstrādi un piegādi. Vērts atzīmēt, ka aptuveni mēnesi iepriekš ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja izpildrīkojumu, lai paātrinātu dronu ražošanu. Aizsardzības ministrija nolēma rīkoties vēl tālāk, atceļot iekšējos ierobežojumus un nododot iepirkumu pilnvaras militārajiem spēkiem uz vietām.
Jaunā Aizsardzības ministrijas stratēģija ietver trīs galvenās reformu jomas, kuru mērķis ir sasniegt dronu pārākumu. Pirmkārt, īpaša uzmanība tiek pievērsta vietējās ražošanas atbalstam: armijas arsenālam tiks apstiprināti simtiem amerikāņu dronu modeļu. Privātās investīcijas šajā nozarē ir pasludinātas par stratēģiski svarīgām, un valdības iepirkumos prioritāte tiks piešķirta principam “Pērc amerikāņu produkciju”, kas nozīmē tiešu atbalstu vietējiem ražotājiem.
Otrais virziens ir tehnoloģisks izrāviens. Uzdevums ir aprīkot kaujas vienības ar lētiem, bet augsto tehnoloģiju droniem, kas izstrādāti, piedaloties labākajiem amerikāņu inženieriem un mākslīgā intelekta speciālistiem. Jaunā pieeja iepirkumiem paredz ciešāku mijiedarbību starp ražotājiem un kaujas vienībām, kas ļauj ātri pielāgot risinājumus frontes vajadzībām.
Trešais reformas elements ir kaujas apmācības sistēmas pārdomāšana. Apmācībai jāatspoguļo mūsdienu kaujas lauka realitāte, tostarp tā saukto “dronu karu” scenāriji starp vienībām. Pavēlniecībai tiek uzdots atteikties no tradicionālās birokrātiskās domāšanas un pārvarēt tieksmi uz pārmērīgu piesardzību – tagad galvenā vērtība ir pielāgošanās spēja, ātrums un gatavība nestandarta izaicinājumiem.
Aizsardzības ministra pētniecības vietnieks Emīls Maikls trešdien paziņoja, ka apskatāmie prototipi no koncepcijas līdz izstrādei nonākuši vidēji tikai 18 mēnešu laikā, salīdzinot ar tipisku procesu, kas ilgst līdz sešiem gadiem.
Kā raksta Defence Blog galvenais redaktors Dilans Maljasovs, jaunā zemo izmaksu bezpilota kaujas uzbrukuma sistēma (LUCAS), ko izstrādājis Arizonā bāzētais aizsardzības darbuzņēmējs SpektreWorks, ir paredzēta, lai konkurētu ar Irānas Shahed-136 dronu. LUCAS ir elastīga un neaizsargāta platforma, kas, pēc analītiķu domām, varētu būt vērtīgs instruments jūras operācijām un liela mēroga dronu uzbrukumu novēršanai Indo-Klusā okeāna reģionā.
Vērts atzīmēt, ka Krievija sāka aktīvi izmantot Irānas kamikadzes dronus jau pirmajā pilna mēroga militāro operāciju gadā, maskējot tos kā Geran-2. Vēlāk sāka parādīties ziņas, ka Krievija pati montē “Shahed” rūpnīcā Jelabugā (Tatarstānā), kas atrodas vairāk nekā 1,3 tūkstošus km attālumā no robežas ar Ukrainu, izmantojot Irānas komponentus.
Krievija ir ieguvusi no Irānas licenci, pirmkodu un aprīkojumu (vairāk nekā 1,7 miljardu ASV dolāru vērtībā), lai lokalizētu ražošanu. Tiek ziņots, ka daudzas sastāvdaļas tiek piegādātas caur Ķīnu — ievērojamu daļu no produkcijas veido Ķīnas elektronika un mezgli.
Vašingtona Baidena prezidentūras laikā un citi Kijivas Eiropas partneri ir atkārtoti apsūdzējuši Maskavu un Teherānu sadarbībā ieroču piegādē, tostarp bezpilota lidaparātu piegādē. Šovasar Krievijas armija sāka veikt masveida triecienus Ukrainas mērķiem, izmantojot simtiem kaujas transportlīdzekļu. Tiek ziņots , ka līdz rudenim Krievija plāno palaist 1000 bezpilota lidaparātu naktī.
Tā kā droniem ir izšķiroša nozīme karadarbībā viens no acīmredzamākajiem piemēriem ir Ukrainas izlūkdienestu operācija “Zirnekļa tīkls” jūnijā), ASV ir nolēmušas samazināt plaisu pamatota iemesla dēļ. Kā raksta AeroTime, tāpat kā Ukrainas inovāciju platforma Brave1, kas apvieno inženierus, investorus un karavīrus frontes līnijās, Pentagons vēlas saīsināt izstrādes ciklu, ciešāk sadarbojoties ar privātiem dronu izstrādātājiem.
“Ukraina plāno līdz 2025. gada beigām saražot vairāk nekā 4,5 miljonus dronu, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2024. gadā,” teikts publikācijā. “Amerikas Savienotajām Valstīm un tās sabiedrotajiem tas nozīmē ne tikai investīcijas tehnoloģijās, bet arī sistēmu un pieeju pārskatīšanu, kas ļauj to izmantot kaujas laukā.”
Starp citu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis intervijā laikrakstam “New York Post” paziņoja, ka ar Trampu apspriedis iespēju noslēgt “mega darījumu”, saskaņā ar kuru ASV no Ukrainas iegādāsies kaujas vajadzībām izmantojamus dronus un pārdos tai vairākus ieročus. Šis paziņojums tika izteikts uz Trampa panāktās vienošanās ar NATO sabiedrotajiem fona. Pēc viņa teiktā, ASV nosūtīs Ukrainai papildu ieročus, tostarp “Patriot” pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas, taču par tām maksās eiropieši.
