Pieredzējuši Eiropas politiķi ir konsultējuši Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski, kā atrast atslēgu Baltā nama vadītājam Donaldam Trampam. Ukrainas prezidentam, neskatoties uz Baltā nama toņa maiņu, joprojām ir jātiek galā ar administrāciju, kurā dziļi iesakņojusies skepse par palīdzību Kijivai, ziņo Financial Times (FT).
Piektdienas, 11. jūlija, rītā ASV prezidents Donalds Tramps solīja atbildēt uz masveida Krievijas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem, un, šķiet, ar to Baltā nama vadītājs pasvītroja savu vilšanos Krievijas prezidentā Vladimirā Putinā, kas ir sasniegusi kritisku punktu, par viņa nespēju virzīties uz priekšu sarunās par kara izbeigšanu, atzīmē žurnālisti.
Publikācijā teikts, ka pagājušajā nedēļā Tramps paziņoja par papildu ieroču piegādi Ukrainai, tostarp Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmām, norādīja uz savu gatavību noteikt daudz stingrākas sankcijas pret Maskavu un asi kritizēja Krievijas prezidentu. Viņš arī solīja pirmdien, 14. jūlijā, sniegt ” galveno paziņojumu ” par karu Ukrainā.
Trampa dusmas iezīmē būtisku toņa maiņu Baltajā namā, jo ASV prezidents sava otrā pilnvaru termiņa pirmos mēnešus pavadīja, vainojot Volodimiru Zeļenski karā.
Bet kopš tā laika Tramps ir arvien vairāk neapmierināts ar Krievijas nepiekāpību sarunās par iespējamu pamieru, kas pavērtu ceļu ilgtermiņa izlīgumam – vienam no ASV prezidenta galvenajiem ārpolitikas mērķiem.
“Mēs esam vistuvāk jauniem finanšu pasākumiem vai jaunam spiedienam uz Putinu viņa administrācijas vēsturē,” sacīja Kristīne Bērzina, ASV Vācijas Māršala fonda rīkotājdirektore.
Tomēr analītiķi uzskata, ka Trampa dusmīgie izteikumi Putina virzienā nenozīmēs radikālas pārmaiņas par labu Kijivai.
“Tas īsti nenozīmē, ka ASV pēkšņi kļūs par Ukrainas lojālu sabiedroto un atbalstītāju…,” Trampa pašreizējo retoriku komentēja Makss Bergmans no Vašingtonā bāzētā Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra.
Turklāt divas augsta ranga amatpersonas, kas iesaistītas aizsardzības un drošības sarunās ar Vašingtonu, sacīja, ka pagaidām ir maz taustāmu pierādījumu tam, ka Baltais nams ieņems Ukrainai labvēlīgāku nostāju.
Kijivas Rietumu sabiedrotie norāda, ka Tramps joprojām sliecas uzskatīt Putinu par savu galveno sarunu partneri izlīgumā un Zelenski par galveno šķērsli praktiski īstenojama miera līguma noslēgšanai.
Reičela Rico, Atlantijas Padomes Eiropas centra vecākā līdzstrādniece, sacīja, ka Trampa paziņojums, visticamāk, vairāk saistīts ar viņa neapmierinātību ar Putinu, nevis ar simpātijām pret Zelenski vai atbalstu Ukrainai.
Tomēr Ukrainas prezidentam ir bijuši lieli panākumi Trampa “pārvaldīšanā”, norāda izdevums. Pēc konfrontācijas Ovālajā kabinetā Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un Francijas prezidents Emanuels Makrons ieteica Zelenskim, kā mainīt savu pieeju saziņai ar ASV prezidentu.
Arī situāciju pārzinošas amerikāņu, franču un ukraiņu amatpersonas sacīja, ka Zelenskim ieteikts, mijiedarbojoties ar Trampu, uzslavēt Trampu un pateikties Vašingtonai par atbalstu.
Vienlaikus Ukrainas prezidentam joprojām ir jātiek galā ar administrāciju, kurā dziļi iesakņojusies skepse par palīdzības sniegšanu Kijivai – gan no amatpersonu puses, kuras uzskata, ka ASV vajadzētu vairāk koncentrēties uz Āziju, nevis Eiropu, gan no citu puses, kuras filozofiski iebilst pret iejaukšanos.
Vienlaikus Trampa administrācija turpina sarunas ar Maskavu, un valsts sekretārs Marko Rubio Malaizijā tikās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Tomēr izrāviena nebija. Krievijas ārlietu ministrs skaidri norādīja Amerikas pusei, ka Kremlis nav gatavs atkāpties no nevienas no Vladimira Putina maksimālistiskajām prasībām.
“Putins ir nolēmis, ka nav jēgas slēgt darījumu ar ASV,” sacīja Berlīnes Kārnegi Eirāzijas centra direktors Aleksandrs Gabuevs, jo Kremlis uzskata, ka Rietumu atbalsts Ukrainai vājinās.
Tomēr Volodimirs Zeļenskis sacīja, ka ģeopolitiskie vēji pūš Ukrainas virzienā, norādot, ka viņš ir saņēmis labus politiskos signālus no augstākā līmeņa, jo īpaši no Amerikas Savienotajām Valstīm.
