Kopš 2012. gada ES ik gadu ir reģistrēts vairāk nāves gadījumu nekā dzimšanas gadījumu, kas nozīmē, ka migrācija ir vienīgais iedzīvotāju skaita pieauguma virzītājspēks.
Piektdien publicētie Eurostat dati liecina, ka migrācija uz Eiropas Savienību (ES) pagājušajā gadā palielināja bloka iedzīvotāju skaitu līdz rekordaugstam 450,4 miljoniem cilvēku.
Kopš 2012. gada ES ik gadu ir reģistrēts vairāk nāves gadījumu nekā dzimšanas gadījumu, kas nozīmē, ka migrācija ir vienīgais iedzīvotāju skaita pieauguma virzītājspēks.
“Novēroto iedzīvotāju skaita pieaugumu lielā mērā var attiecināt uz pieaugošajām migrācijas plūsmām pēc COVID-19,” paziņoja Eurostat.
2024. gadā ES pievienoja 1,07 miljonus jaunu iedzīvotāju, pozitīvajai migrācijas neto summai 2,3 miljonu cilvēku apmērā kompensējot dabisko iedzīvotāju skaita samazinājumu 1,3 miljonu apmērā.
Pagājušajā gadā mirušo skaits, kas bija 4,82 miljoni, joprojām pārsniedza dzimstības rādītāju, kas bija 3,56 miljoni.
Šī tendence izvirza Eiropas demogrāfiskās problēmas uzmanības centrā, jo kontinenta iedzīvotāju novecošanās un zemais dzimstības līmenis rada slodzi labklājības sistēmām un darbaspēka trūkumu.
Francija, Vācija un Itālija saglabā savas pozīcijas kā ES valstis ar lielāko iedzīvotāju skaitu, veidojot gandrīz pusi no visiem bloka iedzīvotājiem – 47 %.
Lai gan 19 valstīs pagājušajā gadā tika reģistrēts iedzīvotāju skaita pieaugums, astoņās valstīs tas samazinājās.
Vislielākais izaugsmes temps bija Maltā – 19,0 uz 1000 iedzīvotājiem, kam sekoja Īrija ar 16,3 un Luksemburga ar 14,7.
Starp valstīm, kas ziņoja par iedzīvotāju skaita samazināšanos, straujākais kritums bija Latvijā -9,9, kam sekoja Ungārija (-4,7), un Polija un Igaunija dalīja trešo vietu ar -3,4.
ES iedzīvotāju skaits 1960. gadā bija 354,5 miljoni.
