Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) vadītājs ģenerālis Kirils Budanovs ziņu aģentūrai Bloomberg News sacīja, ka pamiers starp Maskavu un Kijivu jāpanāk “ilgi” pirms šī gada beigām.
“Vai to ir iespējams panākt? Jā. Vai tas ir grūti? Nē,” sacīja Budanovs. “Tam ir nepieciešamas vismaz trīs puses – Ukraina, Krievija un Amerikas Savienotās Valstis. Un mēs to panāksim.”
Ukrainas izlūkdienesta vadītājs arī norādīja, ka Krievija nespēs “līdz gada beigām ieņemt visu Doņeckas apgabala teritoriju”. Pēc viņa teiktā, Krievijas karaspēkam ir “politisks mērķis – paziņot par virzību” uz Dņipro apgabalu un izveidot vēl vienu buferzonu līdz 10 km dziļumā.
Budanovs arī paziņoja, ka ASV atbalsts Ukrainai turpināsies “tuvākajā nākotnē” un Vašingtona varētu piegādāt Kijivai papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas.
“Trampa nostāja ir konsekventa, nevajadzētu viņu vērtēt pēc plašsaziņas līdzekļos radītā tēla,” viņš uzsvēra. “Kā izlūkdienesta vadītājs es zinu vairāk nekā citi.”
Mediji iepriekš ziņoja, ka Tramps vēlas pārdot ieročus NATO sabiedrotajiem, lai tie tos pēc tam varētu nodot Ukrainai. Pats ASV prezidents paziņoja, ka pārdotos ieročus galu galā saņems Kijiva.
Budanovs arī raksturoja sadarbību ar Rietumu izlūkdienestiem kā “izcilu”, piebilstot, ka viņš sagaida turpmāku informācijas apmaiņu. Viņš teica, ka Ukraina paļaujas uz ASV raķešu palaišanas agrīnās brīdināšanas un satelītattēlu pieejamības ziņā.
“Es neredzu nekādas pazīmes, ka mūsu sadarbība drošības sfērā beigsies,” sacīja Budanovs. “Tas nav izdevīgi ne mums, ne mūsu partneriem, jo arī viņi saņem informāciju no mums.”
Viņš arī aicināja valstis atgriezties pie cilvēku izlūkošanas — spiegu tīklu — izmantošanas, ko, viņaprāt, “gandrīz visas Eiropas valstis diemžēl ir aprakušas”.
“Beidziet ticēt, ka tehniskā izlūkošana visu atrisinās. Neviens neapspriedīs un neplānos operāciju pa mobilo tālruni,” uzsvēra Budanovs.
Ukrainas izlūkdienesta vadītājs paziņoja arī, ka KTDR tagad piegādā Krievijai līdz pat 40% munīcijas, ko tā izmanto konfliktā ar Ukrainu, un ka sadarbība starp Phenjanu un Maskavu nostiprinās.
Budanovs sacīja, ka Ziemeļkoreja Krievijai piegādā arī citus ieročus, tostarp ballistiskās raķetes un artilērijas sistēmas. Apmaiņā pret to Maskava nodrošina Phenjanu ar naudu un tehnoloģijām, palīdzot tai mazināt starptautisko izolāciju.
“Šis ir labs ierocis,” atzīmēja Budanovs.
Viņš piebilda, ka 60% no militārās izlūkošanas vienību zaudējumiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir saistīti ar KTDR piegādātajiem artilērijas triecieniem.
“Ziemeļkorejai ir milzīgas rezerves, un ražošana notiek visu diennakti,” sacīja Budanovs.
Viņš pats arī norādīja, ka vēlas saglabāt savu amatu līdz militāro operāciju beigām.
“Mans sapnis tagad ir apturēt šo karu,” sacīja Budanovs. “Ukraina ir iespēju valsts. Nākotnē es pats izlemšu, ko vēlos darīt.”
Vienlaikus, runājot par Maskavas un Kijivas konflikta izbeigšanas perspektīvām, Šveices laikraksts Neue Zürcher Zeitung (NZZ) norāda, ka Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlniekam Oleksandram Sirskim ir divas rīcības iespējas, kas ļaus viņam izvairīties no sakāves.
Pirmais ir līdz minimumam samazināt zaudējumus Krievijas ofensīvas kontekstā un novērst lielu Ukrainas bruņoto spēku vienību ielenkšanu. Otrais ietver pakāpenisku Ukrainas karaspēka izvešanu no frontes līnijas un jaunu pozīciju ieņemšanu. Tas ir paredzēts, lai “novērstu kapitulāciju un saglabātu armiju” pat tad, ja sarunas Kijivai neizdodas.
Kā vēsta NZZ, Ukraina apsver otro variantu, ko apliecina Ukrainas bruņoto spēku izveidotie nocietinājumi 20 km attālumā no frontes līnijas.
Savukārt Maskavas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs preses konferencē pēc Krievijas un ASEAN tikšanās aicināja “gaidīt lielus pārsteigumus” attiecībā uz Krievijas jauno priekšlikumu Ukrainas jautājumā.
“Es vēlētos atbildēt ar ASV prezidenta Donalda Trampa vārdiem: “Lūk, ko es jums teikšu. Gaidiet lielus pārsteigumus.” Es nezinu par “lieliem pārsteigumiem”. Bet jūs pats saprotat <…> ka ir lietas, kas netiek komentētas. Jā, mēs apspriedām Ukrainu, apstiprinājām Krievijas prezidenta [Vladimira] Putina pausto nostāju, tostarp vēlreiz 3. jūlijā sarunā ar prezidentu Trampu.”
Lavrovs komentēja arī Trampa draudus “bombardēt Maskavu”.
“Kas attiecas uz šo “dialogu”, “noplūdi”, “ierakstu” (vai tas ir neironu tīkls vai nē, es nezinu) par Maskavas un Pekinas bombardēšanu, mēs apspriedām nopietnas lietas,” sacīja Krievijas Ārlietu ministrijas vadītājs, atsaucoties uz savu tikšanos ar ASV valsts sekretāru Marko Rubio ASEAN samita laikā.
Arī pats Tramps žurnālistiem sacīja, ka Krievijas un Ukrainas konfliktā “kaut kas notiks”.
“Drīz kaut kas notiks,” viņš teica, kad viņam lūdza komentēt Maskavas nesenos triecienus Kijivai.
Iepriekš prezidents paziņoja, ka nākamajā pirmdienā, 14. jūlijā, sniegs “svarīgu” paziņojumu par Krieviju, taču sīkāku informāciju nesniedza.
