ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets neinformēja Balto namu pirms tam, kad pagājušajā nedēļā deva atļauju apturēt ieroču piegādes Ukrainai, liecina pieci ar šo jautājumu pazīstami avoti. Tas izraisīja sašutumu administrācijā, lai saprastu, kāpēc apturēšana tika ieviesta, un paskaidrotu to Kongresam un Ukrainas valdībai.
Prezidents Donalds Tramps otrdien norādīja, ka viņš nav atbildīgs par šo soli. Otrdien kabineta sēdē, jautāts, vai viņš apstiprina piegāžu apturēšanu, Tramps iebilda, vien sakot, ka ASV turpinās sūtīt Ukrainai aizsardzības ieročus. Vēlreiz uzdots jautājums par to, kas atļāva apturēt piegādes, Tramps atbildēja: “Es nezinu, kāpēc jūs man to nepastāstāt?”
Šī epizode uzsver bieži vien haotisko politikas veidošanas procesu Trampa administrācijā, īpaši Hegseta vadībā Aizsardzības ministrijā. Avoti norādīja, ka šī pauze bija otrā reize šogad, kad Hegsets nolēma apturēt ASV ieroču plūsmu uz Ukrainu, pārsteidzot augsta ranga nacionālās drošības amatpersonas nesagatavotas.
Tas pirmo reizi notika februārī, un lēmums tika ātri mainīts, teica trīs avoti, atspoguļojot to, kas notika pirmdienas vakarā, kad Tramps paziņoja, ka ieroču piegādes turpināsies, neskatoties uz to, ka Hegsets ir atteicies no pārtraukuma.
Arī ASV īpašais sūtnis Ukrainā atvaļinātais ģenerālis Kīts Kellogs un valsts sekretārs Marko Rubio, kurš ir arī Trampa nacionālās drošības padomnieks, iepriekš netika informēti par pauzi un par to uzzināja no preses ziņojumiem, liecina augsta ranga administrācijas amatpersonas un divu avotu sniegtā informācija.
Pentagona preses sekretārs Kingslijs Vilsons paziņojumā CNN sacīja, ka daļēji teikts: “Sekretārs Hegsets nodrošināja prezidentam sistēmu militārās palīdzības sūtījumu izvērtēšanai un esošo krājumu novērtēšanai. Šīs pūles tika koordinētas visā valdībā.”
Jautāta, vai Hegseta informēja Balto namu pirms piegāžu apturēšanas apstiprināšanas, Baltā nama preses sekretāre Karolīna Līvita paziņojumā sacīja, ka Pentagons veica pārskatu, “lai nodrošinātu, ka viss atbalsts, kas tiek sniegts visām ārvalstīm, atbilst Amerikas interesēm”, un piebilda, ka Tramps “ir pieņēmis lēmumu turpināt piegādāt Ukrainai aizsardzības ieročus, lai palīdzētu apturēt slepkavības šajā nežēlīgajā karā, pie kura Pentagons ir paziņojis, ka aktīvi strādā”. Viņa piebilda, ka “prezidents pilnībā uzticas aizsardzības ministram”.
Divi no avotiem Hegseta Baltā nama neinformēšanu skaidroja ar to, ka viņam apkārt nav ne štāba vadītāja, ne uzticamu padomnieku, kas varētu mudināt viņu labāk koordinēt svarīgus politikas lēmumus ar starpaģentūru partneriem.
Tramps lika Hegsetam atsākt dažas piegādes
Neilgi pēc tam, kad pagājušajā nedēļā uzzināja par pauzi, Tramps lika Hegsetam atsākt vismaz daļas munīcijas piegādi — proti, pārtvērējraķešu piegādi Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmām, kurām ir bijusi izšķiroša nozīme Ukrainas civiliedzīvotāju aizsardzībā pret nežēlīgajiem Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumiem.
Augsta ranga administrācijas amatpersona sacīja, ka liela daļa munīcijas jau atrodas Polijā un varētu tikt ātri pārvietota uz Kijevu. Ieroču paku bija piešķīrusi iepriekšējā administrācija, un tā jau atradās ceļā uz Ukrainu, kad tā tika apturēta. CNN ziņoja, ka piektdien telefonsarunas laikā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski Tramps noniecināja savu lomu lēmumā apturēt ieroču plūsmu.
Tomēr Pentagons tikai pirmdienas vakarā paziņoja, ka pēc prezidenta norādījuma atsāks piegādes — pēc tam, kad Tramps vakarā publiski paziņoja, ka ukraiņiem aizsardzības ieroči ir nepieciešami sevis aizsardzībai.
Tramps atkārtoja šo nostāju otrdien, uzstājoties Baltajā namā.
“Es teikšu tā — ukraiņi, neatkarīgi no tā, vai jūs domājat, ka ir negodīgi, ka mēs atdevām visu šo naudu, vai nē, viņi bija ļoti drosmīgi, jo kādam bija jāpārvalda šīs lietas,” viņš teica. “Un daudzi cilvēki, kurus es pazīstu, to nedarītu, viņiem nebūtu drosmes to darīt.”
Divi avoti norādīja, ka Tramps šobrīd, šķiet, mazāk noskaņots dot Krievijai “uzvaru”, apturot militāro palīdzību Ukrainai. Pēdējās nedēļās viņš ir nicīgi izturējies pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, jo kļūst arvien skaidrāks, ka Putins nevēlas iesaistīties miera sarunās ar Ukrainu.
“Putins mūs muļķo,” otrdien sacīja Tramps. “Vai vēlaties zināt patiesību? Tā vienmēr ir ļoti jauka, bet izrādās bezjēdzīga.”
Kāds Eiropas amatpersona CNN pastāstīja, ka Trampa neapmierinātība ar Putinu bija skaidra NATO samita laikā Nīderlandē pagājušajā mēnesī un ka, viņuprāt, ieroču piegāžu pārtraukums Ukrainai “patiesībā nebija Trampa izraisīts”.
Tramps pieprasīja ASV ieroču krājumu novērtējumu, bet neapturēja piegādes Ukrainai
Pentagona lēmums apturēt ieroču, tostarp Patriot pārtvērējraķešu un artilērijas munīcijas, piegādes tika pieņemts pēc tam, kad Tramps pagājušajā mēnesī NATO samita laikā lūdza Hegsetam sniegt viņam ASV ieroču krājumu novērtējumu, CNN pastāstīja viens no avotiem. Irāna un Izraēla bombardē viena otru, un Tramps vēlējās pārliecināties, ka ASV karaspēkam reģionā ir pietiekami daudz munīcijas, lai nepieciešamības gadījumā aizstāvētos.
Pentagona pārstāvis Šons Pārnels pagājušajā nedēļā apstiprināja, ka departaments veic “spēju pārskatu, lai nodrošinātu, ka ASV militārā palīdzība atbilst mūsu aizsardzības prioritātēm”.
Taču trīs avoti norādīja, ka Tramps šīs pārskatīšanas ietvaros nav devis īpašu norādījumu Hegsetam apturēt ieroču piegādes Ukrainai. Visi pieci avoti norādīja, ka šo ieteikumu sniedza aizsardzības ministra vietnieks politikas jautājumos Elbridžs Kolbijs, kurš jau sen ir skeptiski noskaņots pret liela apjoma ASV militārās palīdzības sūtīšanu uz Ukrainu .
“Šajā ārkārtīgi bīstamajā laikā Amerikai nav vajadzīga politika, kurā Eiropa ir pirmajā vietā. Mums noteikti jākoncentrējas uz Ķīnu un Āziju,” Kolbijs pagājušajā gadā rakstīja X.
Pēc tam Kolbijs sniedza savus ieteikumus aizsardzības ministra vietniekam Stīvam Feinbergam, kurš apstiprināja šo soli, jo īpaši tāpēc, ka viņš ilgstoši bažījās par to, ka aizsardzības nozare nepietiekami ātri papildina ASV krājumus, teica divi avoti. Hegsets deva galīgo apstiprinājumu, uzskatot, ka tas atbildīs Trampa prioritātēm “Amerika pirmajā vietā”, sacīja viens no avotiem, kas pārzina viņa domāšanu.
Pēc tam, kad Baltais nams uzzināja par pauzi, Baltā nama amatpersonas paziņoja Hegsetam un Aizsardzības ministrijai, ka viņi īslaicīgi nodrošinās “piesegu” lēmuma pieņemšanai, sacīja divi avoti. Taču Baltais nams uzsvēra, ka Pentagonam ir jāpaskaidro šis solis Kongresam, kas arī iepriekš nebija informēts par pauzi.
Pentagona amatpersonas pēdējās dienās ir apgalvojušas Kongresa darbiniekiem, ka šis solis bija nepieciešams ASV ieroču krājumu trūkuma dēļ, liecina divi ar šo jautājumu pārzinoši avoti. Taču avoti norādīja, ka Kongress nav ticis informēts par Pentagona sniegto informāciju vai sniegta nekāda informācija, kas liecinātu par kritisku un nenovēršamu ieroču trūkumu.
“Kongress labprāt sadarbotos ar Aizsardzības ministriju, ja tiktu iesniegti ticami pierādījumi, ka Pentagona krājumi ir kritiski nepietiekami, kas liek viņiem veikt vienpusējas darbības, kā tas notika pagājušajā nedēļā,” sacīja viens no avotiem. Pentagons regulāri pieprasa Kongresam papildu finansējumu un atļauju ilgtermiņa ieroču iepirkumiem. “Taču Aizsardzības departaments nav iesniedzis Kongresam nekādas jaunas steidzamas prasības attiecībā uz šo munīciju,” piebilda šī persona.