Vācijā izsludināti meža ugunsgrēku brīdinājumi, Spānijā pieauga interese par atvaļinājumiem Ziemeļvalstīs, un Polijā pēdējā laika posmā turpinājās plaši karstuma viļņi, un upes izžuva vēsturiskā stadijā.
Nedēļas nogalē dažos Eiropas reģionos sāka parādīties ārkārtēja karstuma ietekme, pēc vairākām rekordlieliem karstuma viļņiem atnesot vēsāku temperatūru un pērkona negaisus.
Vācijā svētdien tika ziņots par maksimālo dienas temperatūru 24 grādi pēc Celsija, bet Spānijā un Itālijā vidējā temperatūra bija ap 27 un 30 grādiem pēc Celsija.
Beļģijā un Luksemburgā, pazeminoties temperatūrai, bija ievērojams lietus, kas iezīmēja vairāku pēc kārtas ilgu svelmes dienu beigas.
Vēsums daudziem bija ievērojams atvieglojums, jo spēcīgi karstuma viļņi visā kontinentā izraisīja temperatūras paaugstināšanos virs 40°C (104°F) tādās valstīs kā Francija, Grieķija, Itālija, Portugāle un Spānija, un dažās vietējās varas iestādes izsludināja sarkano trauksmi un brīdināja par meža ugunsgrēku iespējamību.
Vismaz astoņi cilvēki ir gājuši bojā vasaras sākuma karstuma viļņa dēļ, gaisa temperatūrai sasniedzot jaunus rekordus, visā Eiropā — četri Spānijā, divi Francijā un divi Itālijā.
Lai gan ārkārtīgais karstums pagājušajā trešdienā sāka virzīties uz austrumiem, meteorologi brīdināja, ka briesmas tomēr nebūt nav beigušās.
Vācija
Vācijā varas iestādes izdeva brīdinājumus par meža ugunsgrēkiem uz Saksijas un Brandenburgas robežas. Saskaņā ar Meisenes apriņķa sniegto informāciju simtiem ugunsdzēsēju turpināja dzēst liesmas, cenšoties aizsargāt ciematus Gohrišheides upes sakšu pusē.
Tika izvietoti arī četri ugunsdzēsības helikopteri no Vācijas armijas, federālās policijas un valsts policijas.
Aptuveni 2100 hektāru Gohrišheides dabas rezervāta turpina degt, ziņo vietējās varas iestādes, kuras situāciju Sakšu pusē raksturoja kā īpaši saspringtu.
Saskaņā ar Meisenes rajona pārvaldes sniegto informāciju svētdien ugunsgrēka dzēšanai atkal tika nosūtīti vairāk nekā 550 ugunsdzēsēju, tehniskās palīdzības darbinieku, Vācijas bruņoto spēku, policijas un citu organizāciju pārstāvji ar līdz pat 140 transportlīdzekļiem.
Papildus ugunsdzēsības helikopteriem operāciju atbalstīja palīgi no Saksijas-Anhaltes un ugunsdzēsības robots no Brandenburgas, paziņoja amatpersonas.
Spānija
Spānijā daudzi iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas pavadīt vasaras brīvdienas aukstākajās Ziemeļvalstīs.
Pagājušajā gadā spāņi bija astotā lielākā tūristu grupa Somijā, taču interese pieaug, un Ziemeļvalsti apmeklē gandrīz 200 000 spāņu tūristu.
Lai gan Somija vasarā vēl nav tik populārs tūristu galamērķis kā ziemā, tā pamazām kļūst par alternatīvu, jo arvien vairāk cilvēku meklē vēsāku atpūtas vietu, lai izvairītos no Vidusjūras karstuma.
Kamēr spāņi apsver atvaļinājuma pavadīšanu vēsākā laikā, daudzi tūristi izvēlas ceļot uz Spāniju, meklējot sauli. Šogad Spānijā tiek prognozēti līdz pat 100 miljoniem tūristu.
Polija
Tikmēr Polijā upes izžūst vēsturiski straujā tempā, un līdz pat 300 hidroloģiskajās stacijās šajā Centrāleiropas valstī pašlaik ir reģistrēts zemākais ūdens līmenis tās vēsturē.
Meteoroloģiskie dienesti ziņoja, ka ūdens līmenis Vislā, Polijas lielākajā upē, ir ievērojami pazeminājies, pārspējot rekordu.
Bulvaru monitoringa stacijā Varšavā lielākās Polijas upes ūdens līmenis ir samazinājies līdz tikai 13 centimetriem.
Sausuma dēļ visās Polijas upju krastos esošajās provincēs, tostarp Vislas, Odras, Vartas, Bugas un Narevas, ir izsludināts trauksmes stāvoklis. Saskaņā ar ziņojumiem, visvairāk skarti ir Polijas austrumu, centrālie un dienvidu reģioni.
Ekspertus īpaši satrauc prognozes jūlijam un augusta sākumam, paredzot turpmākus karstuma viļņus ar temperatūru virs 35 °C, kā arī gandrīz pilnīgu nokrišņu trūkumu un zemu mitruma līmeni valsts mežos.
Polijas Meteoroloģijas un ūdens apsaimniekošanas institūts brīdinājis, ka daudzos valsts reģionos paredzams, ka nokrišņu daudzums būs mazāks par pusi no mēneša normas. Tikmēr statistiski jūlijs tika prognozēts kā mēnesis ar vislielāko nokrišņu daudzumu gadā.
ANO: Cilvēkiem būs jāiemācās sadzīvot ar karstuma viļņiem
Eksperti brīdina, ka šāda veida ekstremāli laikapstākļi Eiropas dienvidu daļā kļūst arvien biežāki, karstuma viļņu biežuma un intensitātes pieaugumu skaidrojot ar klimata pārmaiņām.
Pagājušajā nedēļā Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (WMO) pārstāve Klēra Nallisa paziņoja, ka klimata pārmaiņu rezultātā cilvēkiem būs jāiemācās sadzīvot ar biežākiem un intensīvākiem karstuma viļņiem.
“Pašlaik mēs atrodamies spēcīgas augsta spiediena sistēmas ietekmē; tā virs reģiona aiztur karstu gaisu no Āfrikas ziemeļiem. Un, kā redzam, tam ir diezgan liela ietekme uz to, kā mēs jūtamies,” sacīja WMO pārstāvis.
