Ilgstošs karsts laiks pārveido Eiropas pilsētas, jo temperatūra virs 32°C ieilgst arī rudenī. Tā kā globālā temperatūra turpina pieaugt, Eiropas pilsētās ārkārtējs karstums ilgst daudz ilgāk nekā tradicionālie vasaras mēneši.
Jaunā organizācijas “Climate Resilience for All” pētījumā teikts, ka dažās Eiropas pilsētās augsta temperatūra saglabājas līdz pat pieciem mēnešiem gadā.
NVO meteoroloģijas komandas vadītajā analīzē tika pārbaudīti temperatūras dati no 2019. līdz 2023. gadam 85 pilsētās visā pasaulē. Tajā galvenā uzmanība tika pievērsta pirmajai un pēdējai dienai, kad katrā pilsētā temperatūra sasniedza 32°C, kas ir ārkārtēja karstuma slieksnis, kas rada nopietnus riskus veselībai un videi.
Viņi atklāja, ka tā sauktās “karstuma sezonas” vairs neaprobežojas tikai ar atzītajiem vasaras mēnešiem un tagad ir daudz ilgākas. Klimata zinātnieka Dr. Lerija Kalkšteina vadītā komanda apgalvo, ka vidēji karstuma sezonas visās aplūkotajās pilsētās ilgst 214 dienas.
Īpaši karstas dienas jebkurā gada laikā bija 20 no 85 pilsētām.
Kur Eiropā karstuma sezona ilgst visilgāk?
Eiropā karstuma sezonas tagad sniedzas krietni ilgāk par to, kas kādreiz tika uzskatīts par vasaru.
Pētījumā teikts, ka Atēnās Grieķijā pašlaik ir viena no garākajām karstuma sezonām kontinentā, un augstākā temperatūra ilgst aptuveni 145 dienas, no maija vidus līdz oktobra sākumam.
Albānijas galvaspilsēta Tirāna ieņem otro vietu Klimata noturības kopējā sarakstā ar 143 ārkārtēja karstuma dienām.
Portugālē Lisabonas karstuma sezona ilgst aptuveni 136 dienas, no pavasara beigām līdz rudens sākumam. Madridē Spānijā karstuma sezona ilgst 119 dienas, sākot no maija beigām līdz septembra vidum.
Parīzes amatpersonas gatavojas 4°C sasilšanai, taču Francijas galvaspilsētā jau ir gandrīz trīs mēnešus ilgs ārkārtējs karstums, temperatūrai pārsniedzot 32°C no jūnija vidus līdz septembra vidum.
Minhenē un Varšavā ir īsākas, bet tomēr ievērojamas karstuma sezonas, kas ilgst aptuveni mēnesi vai divus.
Kāpēc ilgākas karstuma sezonas ir problēma?
Iepriekšējie pētījumi ir atklājuši, ka cilvēku izraisītās klimata pārmaiņas pagājušajā gadā aptuveni pusei pasaules iedzīvotāju pievienoja vidēji 30 dienas ekstremāla karstuma. Tie ir četri miljardi cilvēku, kas pakļauti ilgstošai, bīstamai temperatūrai.
Pasaules laika apstākļu noteikšanas (World Weather Attribution), Klimata centra (Climate Central) un Sarkanā Krusta klimata centra pētījumā tika aplūkots periods no 2024. gada maija līdz 2025. gada maijam. Tajā konstatēts, ka klimata pārmaiņas 195 no 247 analizētajām valstīm un teritorijām, salīdzinot ar iepriekšējo vidējo rādītāju, vismaz divkāršoja to dienu skaitu, kas klasificētas kā “ekstremāls karstums”.
Eiropa ir viens no reģioniem, kas jau cieš no globālās sasilšanas visredzamākajām un nāvējošākajām sekām. Ilgstoši karstuma periodi izceļ to, kā mainās kontinenta klimats, un veselības un infrastruktūras problēmas, kas rodas līdz ar šīm pārmaiņām.
Ilgākas karstuma sezonas nozīmē paaugstinātu ar karstumu saistītu slimību risku, kas savukārt rada lielāku slodzi veselības aprūpes sistēmām un izaicinājumus neaizsargātām iedzīvotāju grupām. Tas ir īpaši problemātiski gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar iepriekš pastāvošām saslimšanām.
“Šī analīze skaidri parāda: mēs vairs nevaram uzskatīt karstumu tikai par normālu vasaras sastāvdaļu,” saka Ketija Bomane Makleoda, organizācijas “Climate Resilience for All” izpilddirektore.
““Vasaras sezona”, ko daudzi no mums kādreiz pazina, ir pagājusi.”
Kāpēc pilsētās ir tik karsts?
Pētījumā norādīts uz pilsētu siltuma salu efektu, kur pilsētās kļūst karstākas nekā apkārtējās lauku teritorijas blīvas infrastruktūras un ierobežotas zaļās zonas dēļ, kā galveno faktoru, kas saasina karstuma stresu Eiropas pilsētu centros.
“Pilsētas, kas nekad nav bijušas projektētas karstumam, tagad saskaras ar jauniem karstuma satricinājumiem un stresu,” skaidro Baughman McLeod.
Tā kā karstuma sezonas iestiepjas krietni ārpus atzītajiem vasaras mēnešiem, valdības un pilsētplānotāji saskaras ar neatliekamu izaicinājumu: kā pasargāt cilvēkus no arvien biežākiem un ilgstošākiem karstuma viļņiem?
Lai mazinātu šī ilgstošā karstuma apdraudējuma ietekmi, ir nepieciešamas tādas stratēģijas kā pilsētu apstādījumu palielināšana, ēku projektu uzlabošana, vēsu patvēruma zonu noteikšana un brīdināšanas sistēmu izstrāde.
Taču, neskatoties uz pieaugošajiem draudiem, valdību plānošanas un reaģēšanas pasākumi karstuma jomā, pēc McLeod teiktā, vai nu nepastāv, vai arī ir ārkārtīgi nepietiekami krīzes mērogam.
“Ir obligāti jāveicina izpratne par ārkārtēju karstumu un jāveicina izpratne par to, lai valdības, uzņēmumi un darba devēji varētu pārvaldīt savus riskus un ietekmi ar nepieciešamo steidzamību.”
