Lai gan Krievijai, Ķīnai, Irānai un Ziemeļkorejai ir kopīga antirietumu retorika un zināma koordinācija, faktiska savstarpēja palīdzība starp šīm valstīm konfliktos ir ierobežota, kas grauj pilnvērtīgas autokrātisku sabiedroto “ass” ideju. To apliecina nesenie notikumi Irānā, kad kritiskā brīdī ne Krievija, ne Ķīna, ne Ziemeļkoreja nenāca palīgā, raksta The New York Times (NYT).
Rakstā norādīts, ka tad, kad Krievija karā pret Ukrainu piesaistīja Ķīnas, Ziemeļkorejas un Irānas palīdzību, dažas amerikāņu un britu amatpersonas sāka runāt par jaunas “ass” rašanos, sakot, ka četras valstis, šķiet, vieno autoritārisms un zināma naidīgums pret Amerikas Savienotajām Valstīm un to sabiedrotajiem.
Taču pēc Izraēlas un pēc tam ASV bombardēšanas Irānā radās šaubas par šo valstu vienotību, jo neviena no tām nesteidzās atbalstīt Irānu. Ķīna un Krievija tikai oficiāli nosodīja Amerikas rīcību, bet, kā teikts rakstā, “nepakustināja ne pirksta, lai sniegtu Irānai materiālu palīdzību”.
“Šī konflikta realitāte bija tāda, ka Krievija un Ķīna nesteidzās Irānai palīgā. Tas tikai izceļ “ass” koncepcijas ierobežojumus. Katra no tām ir diezgan savtīga un nevēlas iesaistīties citu karos. Tie ir ļoti atšķirīgi kari un atšķirīgi konflikti. Valstīm ne vienmēr ir tādas pašas vērtības un institucionālās saites kā ASV un tās sabiedrotajiem,” sacīja Aleksandrs Gabujevs, Kārnegi Krievijas un Eirāzijas studiju centra direktors
Visām četrām valstīm ir kopīga iezīme – tās ir autokrātiskas un pauž naidīgumu pret Amerikas Savienotajām Valstīm, kas tradicionāli ir centusies tās vājināt un apšaubīt to leģitimitāti. Tām ir arī noteiktas stratēģiskas saites, kas ir palīdzējušas mazināt Rietumvalstu noteiktās ekonomiskās sankcijas, tostarp tirdzniecību un militāro tehnoloģiju apmaiņu.
“Jā, starp Ķīnu, Ziemeļkoreju, Irānu un Krieviju, iespējams, pastāv ļoti pieticīga koordinācija — tādā nozīmē, ka tās savā starpā sazinās un tām ir kopīgas neapmierinātības sajūtas ar Amerikas Savienotajām Valstīm vai Rietumiem. Bet tam īsti nav nozīmes,” sacīja Maikls Kimidžs, vēstures profesors Amerikas Katoļu universitātē un bijušais Valsts departamenta ierēdnis, kurš sarakstījis grāmatu par karu Ukrainā .
Publikācijā norādīts, ka no šīm valstīm tikai Krievijai un Ziemeļkorejai ir savstarpējas aizsardzības līgums. Tas atspoguļojas tajā, ka KTDR piegādā Krievijai ieročus un nosūtot vairāk nekā 14 000 karavīru, lai cīnītos kopā ar krieviem pret Ukrainas karaspēku.
“Nav citu kopīgu vērtību, izņemot neskaidras klišejas par “daudzpolāru pasaules kārtību”, un pastāv daudz pretrunu. Putins ir norādījis, kādas tās ir: tās attiecības ar Irānas kaimiņvalstīm, tostarp Izraēlu un arābu valstīm, ir pārāk svarīgas, lai tās upurētu uz Krievijas un Irānas draudzības altāra,” sacīja Džona Hopkinsa universitātes vēsturnieks Sergejs Radčenko .
Vēsturnieks uzskata, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins ir “cinisks manipulators, kuru interesē tikai viņa paša stratēģiskās intereses”, un, ja viņam ir ”jāuzmet” Irāna, viņš ir gatavs to darīt”. Pēc Radčenko teiktā, “šī sajūta Teherānā ir pilnīgi abpusēja”.
