Gandrīz 62 gadus pēc Džona Kenedija slepkavības CIP ir faktiski atzinusi, ka viens no tās darbiniekiem, psiholoģiskā kara speciālists Džordžs Džoanidess, bija cieši saistīts ar Lī Hārviju Osvaldu, pirms viņš Dalasā, Teksasā, nogalināja 35. ASV prezidentu, ziņo Axios.
Džoannidesa loma tika atklāta nesen saskaņā ar Kenedija lietas deklasificēšanas likumu publiskotos dokumentos. Starp tiem ir CIP piezīme, kas datēta ar 1963. gada 17. janvāri un kurā teikts, ka Džoannidesam tika dots norādījums izmantot pseidonīmu un viltotu autovadītāja apliecību ar vārdu Hovards Geblers. Šis vārds iepriekš bija parādījies kā aģenta pseidonīms, kurš pārraudzīja pret Kastro vērsto antikomunistisko organizāciju, kas pazīstama kā Revolucionārā studentu direktorāts (DRE), ar kuru Osvalds bija sazinājies. Līdz šai publikācijai CIP noliedza, ka “Hovards” ir Džoannidess.
DRE spēlēja galveno lomu Osvalda kā Kastro atbalstītāja tēla veidošanā. 1963. gada augustā grupas aktīvisti konfrontēja Osvaldu uz ielas Ņūorleānā, Luiziānas štatā, kur viņš izplatīja prokubiskus bukletus “Hands Off Cuba” (Rokas nost no Kubas). Dažas dienas pēc Kenedija slepkavības DRE izplatīja informāciju par Osvalda it kā prokomunistiskajiem uzskatiem, ko pārņēma tādi laikraksti kā Miami Herald un Washington Post, un ielika viņu “vientuļā komunista” naratīvā.
Gadu desmitiem CIP noliedza jebkādu saistību ar šo grupu. Kad 20. gs. septiņdesmitajos gados sākās jauna izmeklēšana, Džoanidess atkal nonāca uzmanības centrā, šoreiz kā CIP oficiālais pārstāvis Kongresā. Viņš ne tikai slēpa savu tiešo lomu DRE finansēšanā un vadīšanā, bet arī apzināti kavēja dokumentu sniegšanu, maldināja izmeklētājus un noliedza ar organizāciju saistīta “Hovarda” esamību.
Roberts Bleikijs, bijušais Pārstāvju palātas Izvēles komitejas slepkavību jautājumos galvenais padomnieks, atcerējās Džoannidesa uzstājam, ka starp CIP un DRE nav nekādas saistības. Pagājušajā mēnesī bijušais Pārstāvju palātas izmeklētājs Dens Hārdevejs liecināja Pārstāvju palātas Uzraudzības komitejā, ka aģenta darbības bija “slepena operācija”, kuras mērķis bija graut Kongresa izmeklēšanu.
Tas viss notiek uz vēsturnieku un Kenedija lietas ekspertu plašas CIP kritikas fona. Viņuprāt, šis ir daudzu gadu apzinātas informācijas slēpšanas un gan izmeklēšanas iestāžu, gan Amerikas sabiedrības maldināšanas gadījums.
“Tas ir CIP stils. Viņi nekad nenodrošina caurspīdīgumu. Viņi nestāsta patiesību. Viņi slēpjas. Viņi apmulsina. Un, kad dokumenti tiek publiskoti, tie izskatās slikti,” Axios sacīja rakstnieks Džeralds Posners.
Lai gan nav pierādījumu, ka Džoanidess būtu tieši iesaistīts slepkavībā, pierādījumi norāda uz viņa galveno lomu slepkavības slēpšanā. Pat pēc visa šī CIP ne tikai palika nesodīts, bet 1981. gadā piešķīra Džoanidesam karjeras medaļu. Viņš nomira 1990. gadā, nekad publiski nepaskaidrojot savu rīcību.
Republikāņu kongresmene Anna Paulina Luna, kura pārrauga Pārstāvju palātas komiteju, kas izskata nesen deklasificētos Kenedija dokumentus, sacīja, ka Džoannidess bija “1000% iesaistīts” faktu slēpšanā. Eksperti uzskata, ka tas ir tikai sākums un ka turpmākajos mēnešos varētu parādīties vēl sprādzienbīstamākas detaļas, kas beidzot sagraus CIP ilgi reklamēto naratīvu.
