Klimata pētnieki uzskata, ka slimības, kas parasti sastopamas tropu reģionos, piemēram, denges drudzis un čikungunjas vīruss, varētu kļūt endēmiskas Eiropā, kuru atkal gaida gara, karsta vasara – un līdz ar to arī odu bari.
Šie kukaiņi ir vairāk nekā tikai kaitinoši. Dažas odu sugas pārnēsā tādas slimības kā Zikas vīruss, Rietumnīlas vīruss, denges drudzis un čikungunjas vīruss, un šo slimību uzliesmojumi, kas parasti sastopami tropu un subtropu klimatā, Eiropā kļūst arvien biežāki, jo klimata pārmaiņu dēļ pieaug ceļošana un iestājas siltāks laiks.
Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) datiem, pagājušajā gadā Eiropā tika reģistrēti 1436 Rietumnīlas vīrusa un 304 denges drudža gadījumi, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar 201 gadījumu iepriekšējos divos gados kopā.
Itālijā bija 238 no šiem denges drudža gadījumiem, kas ir lielākais uzliesmojums blokā.
Šis varētu būt vēl viens rekordgads. Francijā šovasar jau ir septiņi aktīvi čikungunjas vīrusa uzliesmojumi, kas, pēc ECDC teiktā, liecina, ka odu sezona sākusies agrāk nekā parasti.
“Tā ir eksponenciāla līkne,” saka Jans Semenza, vides epidemiologs Ūmeo Universitātē Zviedrijā.
Denges drudzis var viegli izplatīties, jo lielākajai daļai inficēto cilvēku nav simptomu vai tie ir viegli, taču tas var izraisīt smagu slimību un nāvi. Visbiežāk sastopamie simptomi ir drudzis, galvassāpes, ķermeņa sāpes, slikta dūša un izsitumi.
Čikungunja reti ir letāla, taču tā var izraisīt līdzīgus simptomus kā denges drudzis, kā arī novājinošas locītavu sāpes, kas var ilgt mēnešus vai pat gadus.
Semenza un citi zinātnieki uzskata, ka šīs slimības drīz varētu kļūt endēmiskas Eiropā.
Nesen veiktā pētījumā atklājās, ka, ja 20. gs. deviņdesmitajos gados kādā Eiropas valstī ierastos jauna odu suga, tad nopietna uzliesmojuma sākumam būtu nepieciešami aptuveni 25 gadi. Tagad šis laiks ir mazāks par pieciem gadiem.
“Šis laika posms ir dramatiski sarucis,” sacīja Semenza.
Uzliesmojumi Eiropā joprojām ir nelieli, salīdzinot ar pārējo pasauli. Līdz šim 2025. gadā ir reģistrēti vairāk nekā trīs miljoni denges drudža gadījumu un 220 000 čikungunjas vīrusa gadījumu visā pasaulē. No denges drudža ir miruši vairāk nekā 1400 cilvēku, un visā pasaulē ir reģistrēti 80 čikungunjas vīrusa izraisīti nāves gadījumi.
Taču drīzumā sabiedrības veselību apdraudošas varētu kļūt arī citas vektoru pārnēsātas slimības. Odu suga, kas izplata dzelteno drudzi, kas reiz bija izskausta Eiropā, ir atkal parādījusies Kiprā.
“Mēs esam ļoti noraizējušies, ka Eiropā varētu iebrukt šis agresīvais ods,” sacīja Semenza.
Ko var darīt, lai apkarotu odu pārnēsātas slimības?
Semenza saka, ka, lai gan odus pilnībā izskaust nav iespējams, valdības var darīt vairāk, lai novērstu slimību izplatīšanos. Piemēram, tās varētu pastiprināt uzraudzību karstākajās Dienvideiropas valstīs vasarā, īpaši lidostu un citu tranzīta mezglu apkārtnē, kur cilvēki varētu neapzināti ienest vīrusus.
“Mēs vēlamies pārliecināties, ka, ja pasažieris ierodas no apgabala, kurā ir denges drudzis, un ja šai personai asinīs ir vīruss, mēs vēlētos šo personu pēc iespējas ātrāk izolēt, lai pārliecinātos, ka viņu nesakož ods, jo tad rodas šie lielāki uzliesmojumi,” sacīja Semenza.
Spānija veic dažus pasākumus, lai mazinātu riskus. Cilvēki var iesniegt odu fotoattēlus lietotnē, kas izmanto mākslīgo intelektu (MI), lai identificētu sugu un izdotu brīdinājumu, ja tā iepriekš nav konstatēta attiecīgajā apgabalā. Pēc tam reģionālās veselības iestādes var veikt pasākumus, lai novērstu infekcijas.
Šī “pilsoņu zinātnes” programma ir palīdzējusi amatpersonām 156 pašvaldībās kopš 2023. gada identificēt invazīvos Āzijas tīģerodus, kas var pārnēsāt denges un čikungunjas vīrusus, liecina Spānijas Veselības ministrijas dati.
Tikmēr ECDC norādīja, ka cilvēki var veikt pasākumus, lai samazinātu savu risku no odiem, tostarp lietojot kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus un valkājot garās piedurknes un bikses krēslā un rītausmā, kad odi ir visaktīvākie.
Aģentūra norādīja, ka ceļotājiem, kas atgriežas no valstīm, kurās šie vīrusi ir endēmiski – lielākās daļas Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Karību jūras reģiona –, šie piesardzības pasākumi jāievēro vismaz trīs nedēļas pēc atgriešanās Eiropā, lai novērstu odu kodienus un vīrusu izplatīšanos vietējā mērogā.
Citi klimata zinātnieki apgalvo, ka Eiropas valstīm, kas cīnās ar odu pārnēsātu slimību atkārtotu parādīšanos, vajadzētu mācīties no reģioniem, kur tās jau sen ir endēmiskas, piemēram, Subsahāras Āfrikā, Āzijā un Amerikā.
“Eiropā tā noteikti ir sezonāla slimība,” sacīja Semenza. “Taču mēs redzam, ka sezona paplašinās, un mēs redzēsim arvien vairāk saslimšanas gadījumu.”