Krievijas varas iestādes paātrina valūtas pārdošanu no Nacionālā labklājības fonda (NLF), lai kompensētu naftas un gāzes budžeta ieņēmumu kritumu, kas jūnijā samazinājās par 34% un atgriezās minimumā kopš 2023. gada janvāra.
No 7. jūlija līdz 6. augustam Krievijas Centrālā banka Finanšu ministrijas interesēs biržā katru dienu pārdos juaņas 9,8 miljardu rubļu vērtībā. Salīdzinot ar jūniju, šādu darījumu apjoms palielināsies par trešdaļu jeb 2,5 miljardiem rubļu dienā.
Finanšu ministrija ir spiesta izpārdot NLF, lai segtu budžeta deficītu otro reizi kopš šī gada sākuma, jo Krievijas Ural naftas cena joprojām ir zem budžeta noteikuma robežvērtības – 60 USD. Maijā tā nokritās līdz 52,08 USD, bet jūnijā – 59,84 USD.
Mēneša sākumā NLF bija 4,1 triljons rubļu likvīdo aktīvu. Šī summa ietver juaņas un zeltu (1,3 triljonu rubļu vērtībā), kas tika iegādāti, izmantojot pagājušajā gadā gūtos izejvielu negaidītos ienākumus, un pagājušajā mēnesī pievienoti fondam. Analītiķi saka, ka, saglabājoties pašreizējam tēriņu tempam, NLF rezerves tiks pilnībā izpārdotas 14 mēnešu laikā. Ja naftas cena nokritīsies līdz 50 ASV dolāriem strauja OPEC+ ražošanas pieauguma dēļ, fonds tiks iztukšots vēl straujāk, kas prasīs budžeta izdevumu samazināšanu, kam neizbēgami sekos ekonomikas recesija.
Pirms kara Kremlis bija uzkrājis 113,5 miljardus dolāru likvīdos aktīvos Nacionālajā labklājības fondā, kas sasniedza 7,3% no Krievijas IKP. Kopš tā laika fonds, kas sākotnēji bija paredzēts pensiju līdzfinansēšanai, bet pēc tam tika izmantots budžeta caurumu aizlāpīšanai, ir sarucis 2,5 reizes līdz 52,6 miljardiem dolāru jeb 1,7% no IKP.
Krievijas Finanšu ministrija lēš, ka Nacionālā labklājības fonda kopējais apjoms ir 13,09 triljoni rubļu, taču divas trešdaļas no šīs naudas faktiski jau ir iztērētas – palīdzībai valsts bankām finanšu krīzes laikā, Sberbank un Aeroflot akciju iegādei, ieguldījumiem Ukrainas valdības obligācijās trīs mēnešus pirms Viktora Janukoviča aizbēgšanas no valsts, kā arī “pašpietiekamiem infrastruktūras projektiem”.
Nacionālā labklājības fonda atlikušie likvīdie līdzekļi pagaidām ļauj Finanšu ministrijai kompensēt budžetam naftas un gāzes ieņēmumu zaudējumus, taču ilgstoša naftas cenu krituma un rubļa nostiprināšanās gadījumā šī rezerve varētu tikt izlietota viena gada laikā, kolēģiem piekrīt arī RANEPA budžeta politikas pētniecības laboratorijas vadītājs Iļja Sokolovs.
Finanšu ministrija paredz piepildīt kasi ar ieņēmumiem, kas nav saistīti ar naftu un gāzi, taču šīs cerības var nepiepildīties, uzskata eksperts: uzņēmējdarbības peļņas nodokļa plāns ir 4 triljoni rubļu gadā, taču peļņa ir sākusi samazināties – par 34% martā, par 12% aprīlī, par 1,4% – kumulatīvi četru mēnešu laikā (salīdzinot ar iepriekšējo gadu).
“Plānoto peļņas nodokļa ieņēmumu apjomu neiegūšana 2025. gadā ir ne mazāk svarīgs un reālāks risks Krievijas budžetam nekā palielināta naftas un gāzes ieņēmumu zaudēšanas iespējamība,” norāda Sokolovs.
Lai novērstu Nacionālā labklājības fonda pilnīgu izsīkšanu, Finanšu ministrija apsver iespēju nākamgad piespiedu kārtā samazināt budžeta izdevumus, maijā ziņoja Bloomberg avots. Saskaņā ar aģentūras avotu valdība apsver iespēju reformēt budžeta noteikumus, kas ir mehānisms, ar kuru tiek tērēta Nacionālā labklājības fonda nauda.
Pašlaik Finanšu ministrija “atver” Nacionālā labklājības fonda darbību, lai segtu zaudētos naftas un gāzes ieņēmumus, ja Ural naftas cena nokritīsies zem 60 dolāriem par barelu. Sākot ar nākamo gadu, šis “robežvērtības punkts” varētu tikt pazemināts līdz 50 dolāriem. Un tas varētu nozīmēt nepieciešamību samazināt budžeta izdevumus par 1,5–1,6 triljoniem rubļu jeb 0,7% no IKP, iepriekš lēsa Alfa Bankas galvenā ekonomiste Natālija Orlova.
