Arheologi Gīzas Lielajā piramīdā ir atraduši iepriekš nezināmus uzrakstus. Tie pastāsta, kas uzcēla šo monumentālo celtni pirms 4500 gadiem. Senie grieķi apgalvoja, ka Lielo Gīzas piramīdu jeb Heopsa piramīdu uzcēla 100 000 vergu, kas 20 gadus strādāja pie būvniecības trīs mēnešu maiņās. Šo leģendu pilnībā atspēko jauns atklājums Heopsa piramīdā, raksta Daily Mail.
Atklājumi liecina, ka piramīdu uzcēla apmaksāti un augsti kvalificēti strādnieki. Viņi strādāja gandrīz nepārtraukti, ņemot tikai vienu brīvdienu ik pēc 10 dienām.
Atklājumu veica ēģiptologs Zahi Havass un viņa komanda, izpētot virkni šauru kameru virs Faraona kameras. Izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, viņi spēja atrast iepriekš nepamanītas pēdas, ko 13. gadsimtā pirms mūsu ēras atstājušas strādnieku komandas.
Tika izraktas arī kapenes uz dienvidiem no piramīdas, kur tika apglabāti Gīzas Lielās piramīdas celtnieki. Viņu apbedījumu vietā tika atrastas statujas, kā arī hieroglifu uzraksti ar tādiem tituliem kā “piramīdas puses uzraugs” vai “amatnieks”.
“Mūsu atklājums apstiprina, ka Lielās piramīdas celtnieki nebija vergi. Pretējā gadījumā viņi nebūtu aprakti piramīdu ēnā. Vergiem nebūtu bijušas savas kapenes,” saka Dr. Havass.
Viņa atklājumi arī sniedza ieskatu piramīdas celtniecības procesā. Zinātnieki ir atklājuši, ka kaļķakmens būvniecībai tika atvests no karjera tikai 300 metru attālumā no topošās piramīdas. Tas tika pārvietots, izmantojot no gruvešiem un dubļiem veidotu rampu, kuras atliekas tika atrastas uz dienvidrietumiem no Heopsa piramīdas.
Dr. Havass jau gatavo jaunu ekspedīciju uz Heopsa piramīdu, lai veiktu pirmos izrakumus pašas piramīdas iekšpusē. Šī ir lielākā piramīda Ēģiptē, un to uzcēla faraons Khufu, kurš valdīja Vecās Karalistes Ceturtās dinastijas laikā. Tā ir arī viena no trim piramīdām Gīzas plato, pārējās divas ir Hefrenas piramīda un Menkaures piramīda, kā arī Lielā Sfinksa.
Visas šīs struktūras ir apvītas noslēpumā to neskaidro būvniecības metožu, precīzā astronomiskā novietojuma un pretrunīgā mērķa dēļ.
Heopsa piramīdas iekšpusē tika atrasti uz akmens iegravēti strādnieku vārdi, ko Havass nodemonstrēja.
“Tie tika atrasti telpās, kurām ir grūti un bīstami piekļūt, un tajos tiek izmantoti rakstīšanas stili, kurus precīzi interpretēt spēj tikai apmācīti ēģiptologi. Gandrīz neiespējami, ka kāds nesenā pagātnē būtu varējis kaut ko tādu viltot. Lai nokļūtu šajās telpās, ir jāuzkāpj aptuveni 13 metru augstumā un jārāpo pa šaurām telpām,” saka pētnieks.
Līdztekus uzrakstiem tika atklātas arī piramīdu celtnieku kapenes. Arheologi kapenēs atrada instrumentus, piemēram, krama instrumentus un āmurakmeņus, kas, iespējams, tika izmantoti Lielās piramīdas celtniecībā.
“Lielās piramīdas pamatne ir veidota no viena klints, kas izcirsta 8,5 metru dziļumā. Tas nozīmē, ka pēc kvadrātveida pamatnes iezīmēšanas celtnieki izcirta cauri visām četrām klints malām, līdz izveidoja plakanu platformu no cieta akmens, bez blokiem, tikai klints,” piebilst ēģiptologs.
Strādnieki tika sadalīti komandās, kas grieza akmeņus, citi tos veidoja, bet pārējie transportēja materiālus, izmantojot ragavas, kas tika vilktas cauri smiltīm. Gatavie piramīdas akmeņi tika pārvietoti, izmantojot rampas, kuras arī atrada arheologi.
“Rampai vajadzēja nākt no piramīdas dienvidrietumu stūra un savienoties ar karjeru. Mēs veicām izrakumus šajā apgabalā, un apgabalā, kas apzīmēts ar C2, mēs atradām rampas paliekas – gruvešus, kas sajaukti ar smiltīm un dubļiem. Kad rampa tika demontēta, viņi nenoņēma visas pēdas, un mēs atradām to, kas no tās bija palicis pāri,” skaidro Havass.
Viņa kolēģis Marks Lēners, veicot izrakumus uz austrumiem no piramīdas, atrada strādnieku pilsētu. Komanda atrada būves, ko izmantoja sālītu zivju šķirošanai, lielu maizes ceptuvi, kazarmas un apmetni, kur dzīvoja strādnieki.
“Pastāv populārs mīts, ka strādnieki ēda tikai ķiplokus, sīpolus un maizi, taču mēs šajā vietā atradām tūkstošiem dzīvnieku kaulu,” sacīja Dr. Havass.
