Kopš pagājušā gada decembra propāna, butāna un to maisījuma jeb sašķidrinātās naftas gāzes (SNG) imports no Krievijas uz Eiropas Savienību ir pakļauts sankcijām. Neskatoties uz to, šīs preces turpina nonākt Igaunijas tirgū, izmantojot dažādas shēmas. Par to raksta Igaunijas mediji
Igaunija gadā patērē aptuveni 55 000 tonnu sašķidrinātās gāzes, un SNG tirgus finansiālais apjoms tiek lēsts 45 miljonu eiro apmērā. Šogad tirgus situācija ir mainījusies – pēc Igaunijas enerģētikas uzņēmuma Alexela valdes priekšsēdētāja Marti Hāla teiktā, Igaunijā caur Latviju sākusi ierasties aizdomīgi lēta gāze.
“Cenu starpība par tonnu ir aptuveni 100 eiro. Runājot par gala patērētāja cenu, tā joprojām ir 15–20 procenti,” sacīja Hāls.
“Un uz latviešiem nevar izdarīt spiedienu. Tas ir īpaši optimistiski tādā ziņā, ka Latvijā ir termināls, kas ieved preces no Rietumiem, kuru cena ir par 25 procentiem augstāka, jo loģistikas izmaksas ir augstākas, un krievi pārdod ar atlaidi. Un tāpēc viņi intrigē, jo no turienes nāk tik liels bloks,” sacīja ekonomikas eksperts Raivo Vare.
Pēc sankciju stāšanās spēkā Alexela ir importējusi sašķidrināto gāzi no Zviedrijas un ASV.
“Piegādes ķēdēm, kas tiek veidotas rietumu virzienā, ir jāsaņem noteikts preču apjoms, lai sāktu darbību, un tad tās kļūst ilgtspējīgas,” sacīja Hāls.
Zaudējumi galu galā varētu sasniegt miljoniem eiro. Bet ko darīt Igaunijas muitas ierēdņiem, ja aizdomīgas preces Igaunijā nonāk no viņu dienvidu kaimiņvalsts, nevis no Krievijas?
“Eiropas Savienības vispārējais princips ir tāds, ka Eiropas Savienības ietvaros tiek garantēta preču brīva aprite, un tāpēc sankciju kontrole ir pārcelta uz brīdi, kad preces tiek piegādātas Eiropas Savienībai,” sacīja Igaunijas Nodokļu un muitas pārvaldes Muitas administrācijas departamenta vadītājs Hanness Umborgs.
Alexela speciālisti aprēķināja, ka, piemēram, šī gada pirmajos mēnešos butāna eksports no Latvijas uz Igauniju pieauga trīs reizes.
“Mēs nevēlamies sniegt savus vērtējumus par uzņēmuma veiktajiem aprēķiniem. Esam novērtējuši tirdzniecības plūsmas, kas ir virzījušās uz Igauniju, un neesam konstatējuši nekādas liela mēroga anomālijas,” sacīja Umborgs.
Bet kā izskaidrot lielāku butāna daudzumu?
“Es īsti neticu, ka šis statistiskais skaitlis, īpaši butānam, ir patiess, jo Igaunijā to nav kur likt. Drīzāk viņi, iespējams, ir bijuši samērā radoši ar preču kodiem,” atzīmēja Hāls.
“Tā kā butānu patiešām var deklarēt ar diviem dažādiem preču kodiem, no kuriem viens ir sankcionēts, bet otrs nav sankcionēts, mēs esam informējuši arī kaimiņvalstis, ka šī ir ļoti riskanta preču grupa, kurai nepieciešamas regulāras pārbaudes,” sacīja Umborgs.
Pēc Vares teiktā, nepietiek ar to, ka kaimiņvalsts muita tikai pārbauda preces, tas jādara arī Igaunijai, pat ja tikai nejauši.
“Viņi to nevēlas darīt. Ar to viss sākas. Jo, tiklīdz izplatīsies baumas, ka tiek veiktas nejaušas pārbaudes, šīs lietas nekavējoties mainīsies,” sacīja Vare.
Tomēr, lai panāktu lielākas pārmaiņas, problēma jārisina Eiropas Savienības līmenī.
“Mēs ļoti labi apzināmies iespējamās sankciju apiešanas problēmu, un tāpēc vismaz pēdējā gada laikā Eiropas Savienībā esam ierosinājuši noteikt pilnīgu sašķidrinātās naftas gāzes (SNG) importa aizliegumu. Tas nozīmē, ka pēdējais preču kods, kas joprojām ir atļauts, jāpievieno aizliegto preču sarakstam. Tomēr, tā kā Eiropas Savienība sankcijas nosaka pēc vienprātības principa, dažu dalībvalstu pretestības dēļ mums šajā jautājumā nav vienprātības,” sacīja Ārlietu ministrijas Sankciju un stratēģisko preču kontroles departamenta direktore Kadri Eliasa-Hindoala.
Tāpēc iespējamā sankciju apiešana joprojām ir problēma Baltijas valstīm un uzņēmumiem.
“Mana pieredze liecina, ka šīs lietas sāks kustēties, kad jautājums tiks pacelts augstākajā politiskajā līmenī. Tēlaini izsakoties, prezidentu un premjerministru līmenī, turklāt, un arī publiski,” sacīja Vare.
