Krievija traucē GPS satelītnavigācijas sistēmu Baltijas jūras reģionā no divām militārām bāzēm Kaļiņingradas apgabala piekrastē. Pie šāda secinājuma nonākusi starptautiska pētnieku komanda Jaroslava Cidejko vadībā no Gdiņas Jūrniecības universitātes, ziņo Defense News.
Grupa Gdaņskas līča reģionā izveidoja vairākas novērošanas stacijas, lai izsekotu traucējumus satelītnavigācijā un noteiktu to avotu.
Triangulācijas rezultāti parādīja, ka GPS traucēšana nāca no Okunevo antenu kompleksa, kur izvietotas Krievijas armijas elektroniskās karadarbības vienības. Saskaņā ar 2018. gada satelītattēliem, kompleksā atradās ”GT-01 Murmansk-BN” sistēma, kas sastāv no kravas automašīnām ar jaudīgām 32 metrus augstām antenām, kas paredzētas sakaru sistēmu traucēšanai. Vēl viena vieta, no kuras nāca traucēšana, bija Baltijskas pilsēta, kur atrodas Krievijas Baltijas flote, kas arī ir aprīkota ar jaudīgu elektroniskās karadarbības sistēmu.
GPS traucējumi Baltijas reģionā sākās pēc Krievijas armijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Kopš 2022. gada februāra tūkstošiem lidmašīnu un kuģu ir piedzīvojuši navigācijas sistēmu darbības traucējumus, kas liek tiem novirzīties no kursa un pat atcelt lidojumus. Vienlaikus traucējumi, tostarp signālu traucēšana un koordinātu aizstāšana, tiek reģistrēti gandrīz katru dienu no Gdaņskas lidostas caur noslogotajiem Baltijas jūras kuģošanas ceļiem un uz Igaunijas un Somijas gaisa telpu, norāda Defense News.
2024. gada pavasarī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas varas iestādes tieši apsūdzēja Krieviju GPS signāla apspiešanā reģionā, nosaucot to par hibrīdkara veidu, un tā paša gada vasarā ANO dalībvalsts Starptautiskā Telekomunikāciju savienība (ITU) pieprasīja Maskavai pārtraukt iejaukšanos Eiropas valstu satelītsistēmās. Tomēr Krievijas varas iestādes līdz šim ir atteikušās komentēt situāciju.
Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris Martins Herems paziņojis, ka Krievija pirms kara Baltijas valstīm traucē GPS darbību reģionā. Tomēr, kā atzīmēja Gdiņas Jūras universitātes pārstāvis Cideiko, iejaukšanās NATO valstu darbībā, kas robežojas ar Krieviju, varētu būt militāro objektu aizsardzības blakusparādība, nevis apzināta rīcība. Lai risinātu šo problēmu, vairākas Baltijas valstis izstrādā alternatīvas sauszemes navigācijas sistēmas, kuras plānots ieviest līdz 2026. gadam.
