Jauns pētījums atspēko mītu par sieviešu īpašo spēju dzirdēt zīdaiņu raudas. Pētnieki atklāja tikai minimālas atšķirības starp vīriešu un sieviešu dzirdi, taču mātes joprojām rūpējas par bērniem naktī trīs reizes biežāk nekā tēvi. Raksts publicēts žurnālā APA PsycNet
Jauns Orhūsas Universitātes pētījums apstrīd plaši izplatīto uzskatu, ka sievietes ir dabiski “ieprogrammētas” vieglāk pamosties no raudoša mazuļa nekā vīrieši.
Pētījums atklāj, ka atšķirības vīriešu un sieviešu reakcijā uz nakts raudāšanu ir minimālas, neskatoties uz to, ka mātes joprojām veic trīs reizes vairāk nakts aprūpes nekā tēvi.
Pētnieki veica divus atsevišķus pētījumus, lai izpētītu šo parādību. Pirmajā eksperimentā ar 142 pieaugušajiem bez bērniem tika atklāts, ka sievietes tikai nedaudz vairāk reaģēja uz ļoti klusām skaņām.
“Pretēji populāriem mediju attēlojumiem, mūsu vīriešu kārtas dalībnieki negulēja, kamēr raudāja mazulis. Eksperimenta laikā bija liela dažādība tajā, kā cilvēki pamodās, dzirdot skaņas, un liela pārklāšanās starp mūsu vīriešu un sieviešu kārtas dalībniekiem,” skaidro profesore Kristīne Pārsonsa no Klīniskās medicīnas katedras.
Pētnieki atklāja, ka sievietes aptuveni par 14 procentiem biežāk pamostas no čukstu līmeņa skaņām – neatkarīgi no tā, vai tā bija zīdaiņa raudāšana vai parasta modinātāja skaņa.
Tomēr, palielinoties apjomam, būtiskas atšķirības starp vīriešiem un sievietēm vairs nebija.
Būtiska nelīdzsvarotība aprūpē
Otrajā pētījumā 117 pirmreizējie vecāki Dānijā nedēļas garumā dokumentēja savu nakts aprūpi.
“Rezultāti parādīja, ka mātes trīs reizes biežāk nekā tēvi rūpējās par zīdaiņiem naktī. Mūsu matemātiskā modelēšana parādīja, ka lielo atšķirību nakts aprūpē nevar izskaidrot ar nelielajām atšķirībām, ko novērojām skaņas jutīgumā starp vīriešiem un sievietēm,” saka doktorants Arnault Quentin-Vermillet, kurš ir pētījuma līdzautors.
Sociālie faktori, kas ir atšķirību pamatā
Pētnieki norāda uz sociāliem faktoriem, nevis bioloģiskām atšķirībām, lai izskaidrotu aprūpes atšķirības.
“Mēs domājam, ka mūsu rezultātus izskaidro vairāki faktori, kas, iespējams, ir savstarpēji saistīti. Pirmkārt, mātes parasti dodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, pirms tēvi dodas paternitātes atvaļinājumā. Tādējādi mātes iegūst lielāku pieredzi bērna nomierināšanā agrīnā vecumā nekā tēvi,” saka Kristīne Pārsonsa un piebilst:
“Otrkārt, ja mātes baro bērnu ar krūti naktī, tēviem varētu būt loģiski gulēt visu nakti.”
Vecāku dzimumu līdztiesība audzināšanā
Pētījums veicina plašāku diskusiju par vecāku dzimumu līdztiesību audzināšanā, apstrīdot pieņēmumus par vīriešu atsaucību pret zīdaiņiem.
Tajā arī uzsvērts, kā nesenās politikas izmaiņas Dānijā, kas palielināja paternitātes atvaļinājumu no divām nedēļām līdz vienpadsmit nedēļām, varētu palīdzēt līdzsvarot bērnu aprūpes pienākumus starp vecākiem.
Pētnieki tagad cer, ka tiks veikti vairāk pētījumu par to, kā tēvi un mātes pielāgojas vecāku lomai, mainoties hormoniem un miega modeļiem.
