Zinātnieki prognozē, ka turpmākajās nedēļās uz Zemes būs trīs ievērojami īsākas dienas nekā vidēji, jo Zemes rotācija negaidīti paātrinās. Mūsu gaiši zilā objekta ikdienas rotācija parasti ir aptuveni 86 400 sekundes jeb 24 stundas, taču trīs dienas šovasar pulkstenis tiks saīsināts par 1,51 milisekundi, teikts žurnāla Popular Mechanics ziņojumā.
Starptautiskais rotācijas un atsauces sistēmu dienests konstatēja, ka laika saīsināšanas upuri būs 9. jūlijs, 22. jūlijs un 5. augusts, padarot dienas par vienām no īsākajām kopš 2020. gada.
Zinātnieki norāda, ka šie datumi būs laiks, kad Mēness atradīsies vistālāk no ekvatora, kas ietekmēs Zemes rotācijas ātrumu.
Īsākā reģistrētā diena kopš 2020. gada bija 2024. gada 5. jūlijs, kas bija par veseliem 1,66 milisekundēm īsāka nekā vidēji, un eksperti nespēja noteikt palielinātā paātrinājuma iemeslu.
“Neviens to negaidīja,” medijam TimeandDate pastāstīja Zemes rotācijas eksperts Leonids Zotovs no Maskavas Valsts universitātes par paātrinājuma tendenci.
“Šī paātrinājuma cēlonis nav izskaidrots. Lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka tas ir kaut kas Zemes iekšienē. Okeāna un atmosfēras modeļi neizskaidro šo milzīgo paātrinājumu,” piebilda Zotovs.
Saskaņā ar pagājušajā gadā žurnālā Nature publicēto pētījumu, Zemes oficiālajiem laika reģistrētājiem, iespējams, būs jāveic pirmreizējs krass pasākums, lai neatpaliktu no jaunā tempa — 2029. gadā ieviest “negatīvu garo sekundi”.
“Šī ir bezprecedenta situācija un liels notikums,” toreiz sacīja pētījuma vadošais autors un ģeofiziķis Skripsa Okeanogrāfijas institūtā Kalifornijas Universitātē Dankans Agņū.
“Tās nav milzīgas Zemes rotācijas izmaiņas, kas novedīs pie kādas katastrofas vai kaut kā tamlīdzīga, taču tas ir kaut kas ievērojams. Tā ir vēl viena norāde, ka mēs atrodamies ļoti neparastā laikā.”
Dienas uz Zemes ne vienmēr ir bijušas 24 stundas garas, un bronzas laikmetā rotācijas ilgums bija aptuveni 23 stundas.
