Vai jūs dzīvojat ar pieskārienu trūkumu, to neapzinoties? Tā rezultātā pieskarties svešiniekam, pat draugam, var būt neveikli. Jūs varat dzīvot bez fiziskām aktivitātēm un pienācīga miega, bet ne bez pieskārieniem. Saskaņā ar Somijas Smadzeņu asociācijas datiem, pieskārieni ir bioloģiska nepieciešamība cilvēkiem.
Tomēr daudzi cilvēki dzīvo kontakta deficīta stāvoklī, to neapzinoties, stāvoklī, kurā ir pārāk maz fiziska kontakta ar citiem cilvēkiem vai pat tā nav vispār.
”Tam nav diagnozes. Tas varbūt ir jocīgs termins. Termins “taktilais deficīts” ir tāds, ka ikviens intuitīvi aptuveni saprot, kas tas ir, taču to ir sarežģīti identificēt, saka Anna Jalava , Auvo akadēmijas izpilddirektore.
Auvo akadēmija apmāca pieskāriena medmāsas.
Ko izraisa pieskāriena trūkums?
Pieskāriena trūkums neparādās asins analīzē un neizraisa izsitumus.
”Simptomi var būt jebkādi, piemēram, tipiski stresa simptomi. Tos viegli interpretēt kā vienkārši pārslodzi un stresu”.
Tomēr dzīve bez pieskāriena ir redzama arī fiziski.
”Tas smadzenēs parādās tāpat kā fiziskas sāpes”, saka Jalava.
Medikamentu kursi ilgst dienās vai nedēļās mērāmos laika posmo, bet cik ārstēšanas kursu kompensēs iztrūkumu? Nav vienas “receptes”, kas derētu visiem.
”Mums visiem ir šī vajadzība [pēc pieskāriena], bet tā ir atšķirīga, izpaužas dažādos veidos, ir atkarīga no dzīves posma, vecuma un dienas noskaņojuma”, saka Jalava.
Pēc Jalavas teiktā, daudzi cilvēki trūkumu atpazīst tikai ar korektīva pieskāriena palīdzību. Piemēram, cilvēks, kurš ierodas pieskārienu terapijā stresa vai izsīkuma simptomu dēļ, var sākt īpaši slavēt pieskārienu.
”Pēc procedūras viņi saka, ka šis pieskāriens bija tas, kā man pietrūka”, apraksta Jalava.
Tomēr pieskaršanās svešiniekam, pat draugam, var radīt neērtības.
”Tas ir pilnīgi absurds tabu. Šķiet, ka tajā ir daudz citu tabu, piemēram, aiztikt sevi, aiztikt bērnus, aiztikt darba vietā”, saka Jalava.
Tomēr pieskāriens ir cilvēka pirmais saziņas veids.
”Tas ir pirmais veids, kā mēs mijiedarbojamies ar apkārtējo pasauli un citiem cilvēkiem. Un mēs iedomājamies, ka kādā brīdī tas tiks aizmirsts vai nebūs tik svarīgs kā citas komunikācijas formas”, saka Jalava.
Kad ilgu laiku neesi nevienu aizticis, šī pieredze var būt pat mulsinoša.
”Tas ir apburtais loks, jo tad arī tu sāc no tā izvairīties. Tā šķiet tik sarežģīta lieta, ka ir šausmīgi grūti tai tuvoties, it īpaši, ja nesaņem gādīgu pieskārienu”, saka Jalava.
Pieskārieniem nav jābūt ar mērķi vai tiem nav jāved pie kaut kā, pat ne attiecībās. Nav jāsāk ar apskāvienu vai samīļošanu. Varat, piemēram, paglaudīt plaukstu.
”Nesteidzies pirmais ilgstošā, tikai minūtes ilgā apskāvienā vai citā intīmākā kontaktā. Sāc ar roku glāstīšanu vai papaijājot, ar galvas ādas masāžu”.
