Dolārs ir piedzīvojis sliktāko gada sākumu vairāk nekā 50 gadu laikā, pēdējo sešu mēnešu laikā tā vērtībai samazinoties par 10,7% pret galveno tirdzniecības partneru valūtām, norāda New York Times (NYT).
Žurnālisti raksta, ka pēdējo reizi ASV valūtas vērtība tik strauji kritās 1973. gadā pēc tam, kad ASV atteicās no dolāra piesaistes zelta cenām.
Šoreiz par likmes krituma iemeslu tiek minēta ASV prezidenta Donalda Trampa politika, kas ieviesa tarifus importa precēm no daudzām valstīm un sāka īstenot izolacionistiskāku kursu ārpolitikā.
Dolāru ietekmē Trampa tarifu politika, kā arī investoru bažas par inflāciju un pieaugošo valdības parādu. NYT norāda, ka būtisku lomu spēlē arī pakāpeniski vājinošā uzticība ASV lomai kā nozīmīgam spēlētājam globālajā finanšu sistēmā.
Vājāks dolārs nozīmē, ka amerikāņiem būs dārgāk ceļot uz ārzemēm un ārvalstu investoriem būs mazāk izdevīgi ieguldīt ASV ekonomikā, un tas viss mazinās pieprasījumu laikā, kad valsts cenšas palielināt savu valsts parādu. No otras puses, vājāks dolārs varētu palīdzēt amerikāņu eksportētājiem un padarīt importu dārgāku, lai gan tarifi to varētu ietekmēt.
Pat ja Tramps ir pakāpeniski atkāpies no saviem vērienīgajiem tarifu plāniem un akciju un obligāciju tirgi ir atguvušies pēc krituma gada sākumā, ASV valūtas vērtība turpina kristies.
“Runa nav par to, vai jums ir vājš vai spēcīgs dolārs,” laikrakstam NYT sacīja Stīvs Englanders, Standard Chartered G10 valūtu pētījumu vadītājs. “Runa ir par to, ko šī situācija liecina par to, kā jūsu politika tiek uztverta pārējā pasaulē.”
Dolāra vērtība sākotnēji pieauga pēc Trampa atgriešanās Baltajā namā janvārī. Tāpat kā akciju tirgus dalībnieki, arī valūtu investori viņu uzskatīja par izaugsmi un uzņēmējdarbību veicinošu politiķi, kas piesaistītu investīcijas no ārvalstīm un palielinātu pieprasījumu pēc ASV valūtas.
Tomēr, kā norāda NYT, šis optimisms neturpinājās ilgi. Pēc maksimuma sasniegšanas janvāra vidū ASV dolāra indekss sāka kristies. Investoru cerības uz uzņēmējdarbību atbalstošu prezidenta administrāciju nomainīja bažas par pieaugošo inflāciju un jau tā augsto procentu likmju ietekmi uz ekonomiku un akciju tirgus uzņēmumiem.
Pēc tam Tramps noteica importa tarifus no daudzām pasaules valstīm, kas bija daudz augstāki, nekā bija gaidījuši ekonomisti, investori un analītiķi, izraisot paniku gan akciju, gan valūtas tirgos.
NYT norāda, ka investori baidās, ka tarifu izraisītais inflācijas spiediens varētu novest pie tā, ka augstās procentu likmes ilgāk saglabāsies augstākas, vēl vairāk noslogojot ekonomiku, kas jau sākusi izrādīt vājināšanās pazīmes.
Situāciju ietekmē arī federālās valdības vēlme palielināt valsts parādu, kā tas izklāstīts Trampa nodokļu samazinājumos “One Big Beautiful Bill” (Viens liels, skaists likumprojekts).
Kongresa budžeta birojs lēš, ka likumprojekta īstenošanai valsts parāds 10 gadu laikā būtu jāpalielina par aptuveni 3,3 triljoniem dolāru. Šajā aplēsē nav iekļautas papildu parāda apkalpošanas izmaksas, kas varētu būt ievērojamas, jo likumprojekts lielākoties tiek finansēts no deficīta.
NYT raksta, ka prezidenta un viņa republikāņu biedru vēlme pieņemt likumprojektu sagrauj dažu taupības politikas atbalstītāju cerības, ka Tramps izpildīs savu priekšvēlēšanu solījumu samazināt federālos izdevumus.
Vienlaikus pats prezidents pastiprināja spiedienu uz Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāju Džeromu Pauelu, apsūdzot viņu procentu likmes nepazemināšanā atbilstoši citu valstu piemēram.
Baltā nama brīfinga laikā prezidenta preses sekretāre Karolīna Levita turēja rokās zīmīti ar viņa komentāriem.
“Džerom, tu kā parasti kavē. Tava rīcība ASV ir izmaksājusi veselu bagātību un turpina to darīt. Tev ir jāsamazina procentu likmes – krietni! Mēs zaudējam simtiem miljonu dolāru,” teikts zīmītē.
Pati zīmīte bija dažādu valstu centrālo banku noteikto procentu likmju saraksts, kurā ASV bija saraksta apakšgalā, proti, starp valstīm ar augstām likmēm. Tādējādi Vašingtonas tuvākās kaimiņvalstis šajā sarakstā bija Kamerūna, Ekvatoriālā Gvineja un Gabona ar likmi 4,50 %.
Pēc Trampa domām, procentu likme būtu jāsamazina līdz Dānijas, Seišelu salu un Taizemes līmenim – 1,75%.
Tomēr pats Pauels nesenā runā ASV Pārstāvju palātā un Senātā uzsvēra, ka FED joprojām plāno “nogaidīt un vērot”, lai novērtētu Trampa tirdzniecības politikas un citu pasākumu ietekmi, kas negatīvi ietekmē valsts ekonomiku.
“Ja inflācijas spiediens tomēr saglabāsies neliels, mēs nonāksim situācijā, kad samazināsim likmes ātrāk, nevis vēlāk, taču es nepateikšu konkrētu datumu,” viņš teica.
Iepriekš, pēc 17.–18. jūnija sanāksmes, FED atkal saglabāja procentu likmi 4,25–4,5% gadā. Aģentūra arī prognozē, ka inflācija turpmākajos mēnešos pasliktināsies.
Procentu likme šajā līmenī ir saglabājusies kopš Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā. Pēdējo reizi FED samazināja likmi 2024. gada decembrī par 0,25%.
Pats Tramps vairākkārt ir aicinājis Pauelu pazemināt bāzes procentu likmi, nosaucot viņu par cilvēku, kurš “vienmēr kavē”. Sociālajos tīklos prezidents rakstīja, ka Pauela atlaišana “nevar notikt pietiekami ātri”, un nosauca viņu par “muļķi”, kurš neko nesaprot.
Tramps 30. maijā tikšanās laikā ar FRS priekšsēdētāju uzstāja uz likmju samazināšanu, sakot viņam, ka, to nedarot, viņš pieļauj kļūdu.
