Piecas valstis, kuras Austrumeiropā robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, plāno izstāties no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnas, lai tās izmantotu savu robežu aizsardzībai. Tās plāno oficiāli paziņot ANO par savu izstāšanos līdz jūnija beigām, lai no šī gada beigām varētu sākt mīnēt iespējamos Vladimira Putina armijas iebrukuma ceļus, raksta The Telegraph
No Lapzemes Somijas ziemeļos līdz Lubļinas vojevodistei Polijas austrumos, gar visu Eiropas un NATO alianses austrumu robežu, aptuveni 3440 km garumā, “drīz nolaidīsies jauns un sprādzienbīstams dzelzs priekškars”, norāda laikraksts. Visas ES valstis jau sen ir parakstījušas ANO līgumu, kura mērķis ir aizliegt kājnieku mīnu izmantošanu, taču situācija ir radikāli mainījusies kara dēļ Ukrainā, kas notiek jau ceturto gadu. Saskaņā ar Rietumu militāro un izlūkdienestu aplēsēm, Krievija 2–5 gadu laikā varētu uzsākt militāras darbības pret vienu vai vairākām NATO valstīm.
Krievija pati nekad nav aprobežojusies ar starptautiska līguma ietvariem. Saskaņā ar ziņojumu “Landmine Monitor 2024”, kamēr Eiropas valstis pēdējo divu desmitgažu laikā ir iznīcinājušas savas pretkājnieku mīnu rezerves, Krievija savas ir tikai papildinājusi. Pagājušajā gadā tā uzkrāja vairāk nekā 26 miljonus šo ierīču un aktīvi tās izmanto Ukrainā. Salīdzinājumam, Pakistānā, kas ieņem otro vietu, ir 6 miljoni šādu mīnu, bet Ķīnā, kas ieņem trešo vietu, ir 5 miljoni.
Viena no skaļākajām kājnieku mīnu aizlieguma atbalstītājām bija princese Diāna. Lielbritānijas premjerministra Tonija Blēra valdība pievienojās viņas kampaņai, aizliedzot šādu mīnu ražošanu un eksportu četras nedēļas pēc nākšanas pie varas 1997. gadā. Tagad Lielbritānijas valdība nav publiski iebildusi pret piecu Austrumeiropas valstu lēmumu izstāties no Otavas konvencijas. Gluži pretēji, Eiropas valstis strauji apbruņojas, lai pretotos Krievijas agresijai.
NATO militārie plānotāji lēš, ka Baltijas valstis varētu būt tās pirmie upuri. Bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabrielius Landsberģis pieļāva, ka Putina valdība varētu izmantot vilcienu Maskava-Kaļiņingrada, kas iet caur Lietuvu, kā ieganstu, raksta Bloomberg: organizēt tā apturēšanu un nosūtītu karaspēku “glābt” Krievijas pilsoņus. Krievija varētu mēģināt nosūtīt karaspēku uz citām Baltijas valstīm, pārņemt kontroli pār Baltijas jūru un ieņemt Suvalku šaurumu (zemes posmu starp Lietuvu un Poliju, kas atdala Baltkrieviju no Kaļiņingradas apgabala).
Šajā situācijā vissarežģītākajā situācijā nonākusi Lietuva. Lielākajai no Baltijas valstīm būs jāmīnē robeža ar Baltkrieviju, kuru Putins jau ir izmantojis, lai iebruktu Ukrainā, un kuru atkal varētu izmantot kā atspēriena punktu, kā arī robeža ar Kaļiņingradas apgabalu.
“Kopš pievienošanās Otavas konvencijai 2003. gadā mūsu drošības situācija ir ievērojami pasliktinājusies,” laikrakstam “The Telegraph” sacīja Lietuvas aizsardzības ministre Dovile Šakaliene. “Krievijas nelikumīgais iekarošanas karš pret Ukrainu, tās sistemātiskie starptautisko tiesību pārkāpumi un militārās provokācijas uz mūsu robežām ar Krieviju un Baltkrieviju rada eksistenciālus draudus.”
Lietuva, kas plāno palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5,5% no IKP, ir piešķīrusi 800 miljonus eiro prettanku un kājnieku mīnu ražošanai.
