Tiek lēsts, ka tikai trīs valstīs mazāk nekā 10 procenti iedzīvotāju ir pakļauti kaitīgam trokšņa līmenim. Saskaņā ar jaunāko Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumu vairāk nekā katrs piektais eiropietis ir pakļauts kaitīgam transporta troksnim, padarot to par trešo nāvējošāko vides apdraudējumu aiz gaisa piesārņojuma un ekstremālām temperatūrām.
Ceļu satiksme ir visizplatītākais transporta trokšņa avots, pakļaujot aptuveni 92 miljonus cilvēku trokšņa līmenim, kas dienas, vakara un nakts periodā pārsniedz ES Vides trokšņa direktīvas (END) noteikto 55 decibeliem (dB) noteikto slieksni. Šis ir vidējais svērtais skaņas līmenis 24 stundu periodā, kas ņem vērā to, cik jutīgi cilvēki ir pret troksni naktī.
Dzelzceļa satiksme ietekmē 18 miljonus cilvēku, kam seko lidmašīnu radītais troksnis, kas rada traucējumus 2,6 miljoniem cilvēku.
Saskaņā ar ziņojumu “Vides troksnis Eiropā ”, kas tiek publicēts ik pēc pieciem gadiem un aptver 31 valsti, radītais fizioloģiskais stress un miega traucējumi izraisa 66 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu gadā un daudzus sirds slimību un diabēta gadījumus.
“Trokšņa piesārņojums bieži tiek ignorēts, uzskatot to tikai par ikdienas dzīves traucēkli,” saka EVA izpilddirektore Lēna Ila-Mononena. “Tomēr trokšņa ilgtermiņa ietekme uz mūsu veselību un vidi ir plaši izplatīta un nozīmīga.”
Salīdzinot ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) standartiem, kuros ceļu satiksmei ir nedaudz zemāks slieksnis — 53 dB, riskam pakļauts ir gandrīz katrs trešais Eiropas iedzīvotājs.
Kuras valstis visvairāk cieš no trokšņa piesārņojuma?
Absolūtos skaitļos Francijā ir vislielākais cilvēku skaits, kas pakļauti transporta troksnim, salīdzinot vidējo dienas un nakts laiku: aptuveni 24 miljoni cilvēku.
Vācijā nakts stundās vien ir vislielākais skaits, skarot aptuveni 15 miljonus cilvēku.
Procentuāli tas ir citādi. Kiprā un Luksemburgā vairāk nekā 50 procenti iedzīvotāju ir pakļauti kaitīgam trokšņa līmenim . Arī Francijas un Austrijas iedzīvotājiem šis rādītājs ir nelabvēlīgs.
Savukārt tikai trīs valstīs — Igaunijā , Slovākijā un Portugālē — tiek lēsts, ka mazāk nekā 10 procenti iedzīvotāju ir pakļauti piesārņojuma līmenim, kas pārsniedz slieksni.
Kā mēs varam atgriezties pie drošāka skaļuma?
ES pašlaik atpaliek no sava mērķa sasniegt mērķi līdz 2030. gadam par 30 procentiem samazināt to cilvēku skaitu, kurus hroniski traucē transporta troksnis (salīdzinājumā ar 2017. gada līmeni).
Ziņojumā ir ieteiktas vairākas likumdošanas izmaiņas, lai paātrinātu tempu, tostarp:
Autotransportam: transportlīdzekļu ātruma ierobežojumu samazināšana pilsētu teritorijās un zema trokšņa līmeņa riepu izmantošanas veicināšana.
Dzelzceļa trokšņa jomā: obligāta klusāku bremzēšanas sistēmu izmantošana, prasība pēc vilcienu un sliežu ceļu labākas apkopes un kravas vilcienu modernizācija.
Lidaparātu radītā trokšņa gadījumā: nosēšanās un pacelšanās modeļu optimizācija un klusāku lidmašīnu ieviešanas veicināšana.
Zema trokšņa līmeņa asfalts, ēku siltināšana un trokšņa barjeras ir daži no pasākumiem, ko valstis pēta tuvāk cilvēku mājām.
Pētnieki arī uzsver saistību starp zaļajām zonām un trokšņa drošību. Viņi norāda, ka vismaz 29% no Eiropas Natura 2000 tīkla platības ir pakļauti augstam transporta radītajam trokšņa līmenim, kas apdraud kontinenta dabas aizsardzības mērķus.
Ir svarīgi palielināt piekļuvi zaļajām zonām un nodrošināt to klusumu, jo šīs telpas var nodrošināt psiholoģisku atjaunošanos un palīdzēt mazināt trokšņa radīto kairinājumu cilvēkiem.