Ivanka Trampa un viņas vīrs Džareds Kušners ir iztērējuši vairāk nekā miljardu dolāru Albānijas salas iegādei un attīstībai, kas pēc nesprāgušās munīcijas aizvākšanas kļūs par luksusa kūrortu.
Sazanā, nelielā salā pie Albānijas krastiem, ainava ir kā no Juras laikmeta. Kalna centrā aug papardes, milzu lavandas, rozmarīns un lauru koki. Skats no augšas ar dramatiskajiem saulrietiem ir reibinoši skaists.
Albāņi Sazan Ishulli i Trumpëve sauc par Trampa salu. Līdz šim lielākoties neapbūvēta, tā ir uz robežas kļūt par īpašu luksusa tūrisma Meku, kas ir vēl viens papildinājums Ivankas Trampas un Džareda Kušnera nekustamo īpašumu portfelim. 2024. gada jūlijā, uzstājoties Lex Fridman aplādē, Trampa tik tikko spēja slēpt savu sajūsmu: “Es strādāju kopā ar savu vīru, mums ir šī 1400 akru sala Vidusjūrā, un mēs piesaistām labākos arhitektus un labākos zīmolus,” viņa teica. “Tas būs neparasti.”
Kad tajā pašā mēnesī žurnālisti sazinājās ar Kušneru pa tālruni, viņš teica, ka plāno “izveidot ideālu kūrortu, kurā es vēlētos atrasties kopā ar savu ģimeni un draugiem”.
Sazana atrodas starp Adrijas jūru un Jonijas jūru, stratēģiski novietota pie ieejas Vļoras līcī Otranto šaurumā, kas atdala Itāliju no Albānijas. Taču, Sazanas klimats nav Vidusjūras – tas ir subtropu. To var redzēt no veģetācijas. Bioloģiskā daudzveidība ir neprātīga. Patiešām, šķiet, ka tas ir iznācis no Spīlberga datora, radot milzīgu ošu, skābaržu, piejūras priežu un akmeņozolu džungļus.
Albānijas valdības sākotnējais apstiprinājums Kušnera projektam tika saņemts 2024. gada 30. decembrī.
Džonatans Gasthalters, Maiami bāzētā uzņēmuma Affinity Partners, kas pieder Kušneram un pārvalda 4,6 miljardu dolāru aktīvus
Iespējams, ka Sazanas vide ir daudz parādā komunismam. Komunisma laikmetā, no 1946. līdz 1991. gadam, Albānija bija pazīstama kā Eiropas Ziemeļkoreja, un Sazana kļuva par ārkārtējas izolācijas simbolu: nepieejamu militāru cietoksni, ko diktators Envers Hodža, baidoties, ka valsts kļūs par lielvaras upuri, iztēlojās kā tādu, kas varētu palīdzēt aizstāvēties pret NATO vai Varšavas pakta dalībvalstu uzbrukumu.
Gadu desmitiem salā izvietotie karavīri gaidīja šādu uzbrukumu, vērojot horizontu, ieklausoties zemūdenēs, kas agrāk vai vēlāk iznirs no Adrijas jūras dzīlēm. Salā atradās militārā bāze ar dzīvojamām telpām, teātri, skolu un slimnīcu. Līdz 20. gs. septiņdesmitajiem gadiem salā dzīvoja aptuveni 150 militārpersonu ģimenes, kurām nebija kontakta ar cietzemi. Taču viņi bija priviliģēti. Viņiem bija pārtika, apģērbs, izglītība, sadzīves tehnika. Gaidīšana beidzās tikai līdz ar režīma krišanu 1991. gadā.
Uz sala ir aptuveni 16 km gari tuneļi, kuros tagad galvenokārt mīt sikspārņi, odzes un savvaļas truši. Sazanā ir aptuveni 3600 bunkuru – bruņubetona sēnes, kas iznirst no veģetācijas vai atrodas kalnu virsotnēs kā novērošanas stabi, lai vērotu spoku amerikāņu lidmašīnu bāzes kuģus vai padomju fregates. Daži no tiem tiks saglabāti un integrēti jaunajā nekustamā īpašuma projektā, norāda Kušners.
Šī vieta ir pilna ar nesprāgušu munīciju, joprojām ir daudz vietu, kas jāattīra.Nesprāgusī munīcija] ir 20. gs. deviņdesmito gadu paliekas, kad noziedznieki uzbruka salai tieši militāristu acu priekšā, izlaupot ieroču un munīcijas noliktavas.
Šajās dienās salu kontrolē Albānijas bruņotie spēki. To patrulē trīs jūrnieki, kas staigā šurpu turpu starp sarūsējušajām un nolaistajām piestātnēm Sannikolo līcī (ostā, kur Affinity uzbūvēs galveno jahtu piestātni).
Albānija pēdējos gados ir pacēlusies dažu prestižāko ceļojumu reitingu augšgalā, lielā mērā pateicoties premjerministram Edi Ramai, kurš valsti ir pārvērtis par Balkānu ekonomisko tīģeri.
Viņš saka, ka viņa valsts “nevar atļauties neizmantot tādu dāvanu kā Sazana”, piebilstot: “Mums ir nepieciešams luksusa tūrisms, tāpat kā tuksnesim ir nepieciešams ūdens.” Viņš arī nebaidās no strīdu izraisīšanas, it īpaši, “ja tas palīdz piesaistīt uzmanību un piesaistīt investīcijas”.
Kušnera ieskatā Rama ir bijis “lielisks partneris” un domā ļoti tālredzīgi. “Valdība ir skaidri redzējusi, ka no tā var kaut ko iegūt”. “Viņi tieši tur [Vlēres apgabalā] būvē lidostu.”
Albānija nav vienīgais Kušnera mērķis: viņš ir ieinteresēts arī Serbijā, kur Affinity Partners plāno pārveidot bijušo aizsardzības ministrijas ēku Belgradā par luksusa viesnīcu. Affinity biznesa brokeris šajā reģionā ir bijušais ASV vēstnieks Ričards Grenels, kurš no 2019. līdz 2021. gadam bija Trampa īpašais sūtnis Serbijas un Kosovas miera sarunās. Saskaņā ar New York Times, laikā, kad Grenels bija īpašais sūtnis, viņš virzīja saistītu plānu, kas paredzēja, ka Serbija un ASV kopīgi pārbūvē bijušās aizsardzības ministrijas ēku. Kopš tā laika viņš ir apvienojis spēkus ar Kušneru jaunā attīstības līguma ietvaros un tagad ir Affinity partneris. (Kušners saka, ka tieši Grenels pirmais ieteica viņam investēt Albānijā.)
Serbijas prezidents, oportūnistiskais Aleksandrs Vučičs, saskatīja Grenellā un Kušnerā iespēju pietuvoties Trampam, ja viņš uzvarētu atkārtotā ievēlēšanā, vēsta Financial Times. Vučičs patiesībā spēlē bīstamu spēli: papildus tam, ka viņš glaimo Trampa sekotājiem, viņš ir atteicies noteikt sankcijas Krievijai pēc tās iebrukuma Ukrainā. 2024. gada maijā viņš izklāja sarkano paklāju Ķīnas līderim Sji Dzjiņpinam, kura valdība ir veikusi ievērojamus ieguldījumus jaunā Serbijas infrastruktūrā, ziņoja Reuters. Visu šo laiku Vučičs turpina paust vēlmi pievienoties ES, taču atsakās izpildīt Briseles galveno nosacījumu: atzīt Kosovas robežas un neatkarību.
Albānijas premjerministrs Rama ASV investīciju lomu ģeopolitikā saka, ka tās ir tikai bizness, taču nenoliedza, ka tā varētu veicināt plašāku politisko stratēģiju. “Mums ir jāpatur Serbija Rietumu sfērā un jāatbrīvo tā no Maskavas kontroles,” viņš teica. Intervijā laikrakstam “Financial Times” . 2024. gada jūlijā arī Grenels sacīja, ka tādas investīcijas kā nekustamā īpašuma darījums, lai pārņemtu bijušās aizsardzības ministrijas pārņemšanu, ir paredzētas, lai tuvinātu Serbiju ASV.
Kušners, kurš no 2017. līdz 2021. gadam bija Trampa vecākais padomnieks, noliedz, ka būtu izmantojis savu amatu, lai virzītu uz priekšu jebkādus plānus attīstīt Sazanu. “Es nekad neesmu saticis premjerministru Ramu, kad biju valdībā,” Kušners saka. “Bet pat ja es būtu saticis, tas nav interešu konflikts. Cilvēki, kas strādā valdībā, veido atšķirīgas attiecības.” Viņš apgalvo, ka interese par Serbiju un Albāniju “milzīgi pieaug” viņa uzņēmuma nekustamā īpašuma darījumu rezultātā.
Sarunas ar Affinity par Sazanas pārdošanu tika turētas slepenībā. Iedzīvotāji un parlamentārieši nezināja par 1,4 miljardu dolāru vērto darījumu, kamēr tas netika publicēts laikrakstos.
Albānijas tūrisma un vides ministre Mirela Kumbaro aizstāvēja Ramas lēmumu slēgt darījumu ar Kušnera uzņēmumu, ko opozīcija asi kritizēja. “Mēs nevaram konkurēt ar Itāliju, Horvātiju un Grieķiju masu tūrisma nozarē. Mums nav pietiekamas infrastruktūras vai pieredzes,” viņa teica. “Mums jākoncentrējas uz kvalitāti. Uz vērtību, nevis apjomu. Lielāka peļņa un mazāk problēmu.”
Saskaņā ar vietējo mediju sniegto informāciju, 2024. gadā Albāniju apmeklēja gandrīz 12 miljoni ārvalstu apmeklētāju, kas ir par 15 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kumbaro sacīja, ka tas ir “par daudz mums un pārāk liels piesārņojums”. “Sazana ir pareizais ceļš. Ideāla recepte: daba un luksusa tūrisms.” Viņa bija sajūsmā par projektu, paskaidrojot, ka Affinity cieši sadarbojas ar valdības aģentūru, kas atbild par stratēģiskajām investīcijām, proti, tām, kas pārsniedz 15 miljonus eiro.
Kompromiss ir ievērojams: būvniecības posmā nav nodokļu, un valsts rūpējas par visu infrastruktūru, tostarp ūdeni, elektrību un kanalizāciju, norāda Kumbaro. Viss pārējais – saule, jūra, roņi un subtropu džungļi – jau ir tur.
Tieši tas satrauc tādus vides aizstāvjus kā jūras biologs un NVO EcoAlbania direktors Olsi Nika. “Šī teritorija atrodas Karaburunas-Sazānas jūras nacionālajā parkā . Tas nozīmē, ka pludmales un ūdeņi 2 km (1,25 jūdžu) rādiusā no krasta ir aizsargāti. Ko šai vietai nodarīs lieli sabiedriskie darbi, piestātņu būvniecība, jahtu satiksme un notekūdeņu notekūdeņi?”
Abehsera no Affinity stāsta, ka uzņēmums ir nolīdzis globālo ilgtspējīgas attīstības uzņēmumu Arup kā konsultantu šim projektam. “Viņu prakse galvenokārt ir vērsta uz vietējās ekoloģijas un vides patiesu uzsvēršanu un respektēšanu,” viņš teica.
Arī Kušneram bija gatava atbilde. “Kad cilvēki paziņo par kādu notikumu attīstību, visi nobīstas,” viņš teica 2024. gada jūlijā. “Visi pieņem sliktāko. Bet, tiklīdz viņi redzēs mūsu plānus, to, kā mēs tos veidojam, kā mēs esam uzticīgi un uzmanīgi pret apkārtējo vidi, es domāju, ka cilvēki būs ļoti, ļoti apmierināti. Un atkal, ar notikumiem nekad nevar padarīt visus laimīgus.”
Abehsers tolaik teica, ka viesnīca būšot “Vidusjūras dārgakmens” – atbilde cilvēkiem, kuri jautā: “Ko es vēl neesmu redzējis?” Viesnīcas dizains nebūs “uzspiests” dabai; ēkas būs “dabiski veidotas vai pat robainas”. Radīsies sajūta, “it kā jūs būtu iekārtojies skaistā kokā”.
Uz jautājumu, vai sala joprojām būs pieejama parastiem cilvēkiem, vietējiem iedzīvotājiem, kuri vēlas izmantot tās pludmales, viņš atbildēja; “Es domāju, ka ikvienam vajadzētu būt iespējai apmeklēt salu”.
Kušners bija skeptiskāks. “Mēs radām ļoti augstas klases luksusa produktu,” viņš teica. “Viens no saistošākajiem salas aspektiem ir iespēja baudīt privātumu… Bet es arī domāju, ka ir daži salas aspekti, ko mēs varam attīstīt, lai cilvēki varētu apmeklēt salu un baudīt ēdienu un takas.”
