Kad Putins 2022. gadā iebruka Ukrainā, viņš paļāvās uz Rietumu – Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu – vājumu. Kremļa vadītājs uzskatīja, ka Rietumi nevar aizstāvēt Ukrainu, ņemot vērā tās neveiksmes Afganistānā, Irākā, Lībijā un Sīrijā. Viņš cerēja, ka Krievijas uzvara beigs Rietumu “zelta laikmetu” un stiprinās Maskavas aliansi ar Ķīnu un citām valstīm, raksta The New York Times
Taču viņš kļūdījās. Karam ieilgstot, Kremlis centās demonizēt Rietumus savā valstī un sašķelt tos ārzemēs. Tas cerēja, ka Donalda Trampa ievēlēšana par ASV prezidentu vājinās Rietumus un ļaus Krievijai iekarot Ukrainu, taču tas nenotika: Tramps pret Putinu atdzisa.
Kara nežēlība satrauca Rietumus, apvienojot Eiropu un piespiežot Vāciju paātrināt pārapbruņošanos. Somija un Zviedrija pievienojās NATO, bet Lielbritānija un ES noslēdza jaunu drošības līgumu. Krievija nonāca izolācijā.
Vēsturiski Krievija ir bijusi neatņemama Eiropas sastāvdaļa, un tai kopš 17. gadsimta ir ciešas saites ar Eiropas valdošajiem namiem un kultūru. Taču attiecības ar Rietumiem kopš kara sākuma ir strauji pasliktinājušās. Putins centās ierobežot NATO paplašināšanos un kontrolēt Ukrainu, kas noveda pie Krimas aneksijas un pilna mēroga konflikta 2022. gadā.
Putina plāns bija vājināt Rietumus un stiprināt Krievijas ietekmi. Tā vietā viņš piespieda Eiropu apvienoties militārā aliansē pret Maskavu. Krievija ir zaudējusi spēju ietekmēt Eiropu un tagad var cerēt tikai uz mieru pēc Ukrainas noteikumiem – ko Putins negrasās darīt.
Rietumu zaudēšana ir smaga sakāve Krievijai, kas var būt jūtama gadu desmitiem. Tā ir Putina izvēle un visas valsts traģēdija.
