Kuģniecība Persijas līcī ir nonākusi krīzes situācijā pēc tam, kad Irāna piedraudēja slēgt Hormuza šaurumu: izveidojies gandrīz tūkstoš kuģu sastrēgums, pieaugušas GPS kļūmes, kas palielinājis sadursmju risku, ziņo S&P Global, atsaucoties uz tirgus dalībniekiem.
Kuģniecības kompānijas jau ir ierobežojušas tranzītu caur šaurumu līdz gaišajām dienas stundām – ierasto 24 stundu vietā diennaktī pārvietošanās tagad iespējama tikai 16–18 stundu logā. Vienas no tankkuģu kompāniju pārstāvis atzīmēja: “Jautājums nav tikai par uzbrukumu draudiem – par lielu problēmu ir kļuvusi arī kravu izvešanas loģistika no paša reģiona.”
Turklāt tirgus dalībnieki ziņo, ka GPS traucēšana arvien biežāk izraisa sakaru zudumus ar kuģiem. Viens no kuģniecības kompānijas direktoriem uzsvēra, ka pat bez uzbrukumiem kuģiem sadursmju iespējamība ir ļoti augsta, jo traucējumu apstākļos nav iespējams precīzi noteikt citu kuģu atrašanās vietu. Avoti piebilda, ka kuģu krasta dienesti, kuriem saskaņā ar noteikumiem ir jāuztur diennakts sakari ar apkalpēm, pašlaik to nespēj izdarīt. Vēl viens drauds rodas no jūras mīnām, pat pilnībā nebloķējot šaurumu.
Tas viss jau ir ietekmējis maršruta ekonomiku: saskaņā ar Platts datiem, līdz 20. jūnijam lielas ietilpības tankkuģu (VLCC) kravu pārvadājumu cenas Persijas līča un Ķīnas maršrutā pieauga līdz w80, salīdzinot ar w48 nedēļu iepriekš. Līdzīgs pieaugums tika reģistrēts “tīrajiem” tankkuģiem maršrutos uz Ziemeļāziju – cenas sasniedza augstāko līmeni kopš gada sākuma.
Nestabilitāti veicina nesenie Irānas parlamenta draudi apstiprināt Hormuza šauruma slēgšanu pēc ASV gaisa triecieniem Irānas kodolobjektiem. Galīgo lēmumu šajā jautājumā pieņems Irānas Nacionālās drošības padome. Irāna iepriekš vairākkārt ir draudējusi slēgt šaurumu, taču nav rīkojusies.
Hormuza šaurums ir kritiski svarīga globālās tirdzniecības artērija. Šaurākajā vietā tas ir tikai 33 kilometrus plats. Saskaņā ar Vortexa datiem, caur šo šaurumu plūst aptuveni 20% no pasaules naftas un gāzes, un dienas plūsma no 2022. gada sākuma līdz 2025. gada maijam svārstījās no 17,8 miljoniem līdz 20,8 miljoniem barelu dienā (bpd). Galvenie naftas eksportētāji pa šo maršrutu ir OPEC valstis: Irāna, Irāka, Kuveita, AAE un Saūda Arābija. Lai gan AAE un Saūda Arābija pēdējos gados ir palielinājušas apvedceļa cauruļvada jaudu — saskaņā ar EIA datiem 2024. gada jūnijā tām bija 2,6 miljoni bpd brīvas jaudas —, lielākā daļa eksporta joprojām notiek caur Hormuzu.
Katara, viena no pasaules vadošajām sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādātājām, gandrīz visu savu sašķidrināto dabasgāzi piegādā caur šaurumu. Par drošību šajā reģionā ir atbildīga ASV Jūras spēku Piektā flote, kas bāzējas Bahreinā. Neskatoties uz pieaugošo ASV ieguvi, Āzija joprojām ir galvenais Tuvo Austrumu naftas tirgus, kas ir pārmaiņa salīdzinājumā ar 20. gs. septiņdesmitajiem gadiem, kad pieprasījums galvenokārt nāca no Rietumiem.
