Vairāki ASV Demokrātiskās partijas pārstāvji nosauca prezidenta Donalda Trampa rīkojumus par triecieniem Irānas kodolobjektiem par ASV Konstitūcijas pārkāpumu. Ņujorkas kongresmene Aleksandrija Okasio-Kortesa norādīja, ka šīs Trampa darbības varētu būt pietiekamas, lai rosinātu viņu impīčmentētu.
Tramps iepriekš bija paziņojis par veiksmīgiem masveida triecieniem trim Irānas kodolobjektiem Fordovā, Natanzā un Isfahānā. Pentagona vadītājs Pīts Hegsets sacīja, ka operācija nosaukta par “Pusnakts āmuru” un ka tā ir “satriekusi” Irānas kodolprogrammu. Viņš brīdināja Irānu no atriebības pret ASV, savukārt Teherāna to neizslēdza.
Okasio-Kortesa vietnē X ierakstīja, ka Tramps ir “nopietni pārkāpis” Konstitūciju, īpaši klauzulu, kas nosaka, ka tikai Kongresam ir tiesības sākt karu.
“Viņš impulsīvi ir radījis kara risku, kas varētu mums ievilkties gadu desmitiem. Tie ir absolūti skaidri iemesli impīčmentam,” sacīja Okasio-Kortesa.
Kā norāda Axios, vēstulē savu vēlēšanu kampaņu ziedotājiem parlamentāriete paziņoja, ka “drīzumā būs vairāk” par šo tēmu. Publikācija norāda, ka iepriekš mēģinājumus sākt impīčmenta procedūru pret Trampu veica vēl divi demokrātu deputāti – Sri Thanedars un Als Gīns, taču viņi neguva partijas vadības atbalstu. Thanedars, tāpat kā Okasio-Kortess, kritizēja prezidenta lēmumu par Irānu X.
“Irānai nevajadzētu iegūt kodolieročus. Taču steiga uzbrukt, pirms ir izsmelti diplomātiskie resursi un bez Kongresa apstiprinājuma, draud ar haosu un nebeidzamu karu,” sacīja Tanedars.
Gan Axios, gan ABC News ziņoja, ka tikai daži republikāņu līderi, tostarp Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons un Senāta vairākuma līderis Džons Tjūns, tika iepriekš brīdināti par operāciju. Pārstāvju palātas demokrātu līderis Čaks Šumers sūdzējās, ka neilgi pirms Trampa publiskā paziņojuma par triecieniem viņš saņēma tikai “protokola” ziņojumu.
“The Daily Beast” arī norāda, ka par operāciju, visticamāk, zināja Trampa tuvs līdzgaitnieks Stīvs Banons, kuram nav nekāda amata viņa pašreizējā administrācijā . Savā tiešsaistes raidījumā dienu pirms uzbrukuma aktīvists, kurš savulaik sazinājās ar krievu “eirāziešu” aktīvistu Aleksandru Duginu, sacīja, ka “ballīte sākas”.
“Vēl viena svarīga nedēļas nogale šajā Trešā pasaules kara attīstības aspektā,” sacīja Banons, aiz viņa izliktām ikonām.
“Potenciāli katastrofāls karš”
Pārstāvju palātas Demokrātu frakcijas priekšsēdētājs Hakīms Džefrijs pēc prezidenta izteikumiem sacīja, ka Pārstāvju palātai vajadzēja saņemt “pilnīgu un tūlītēju” klasificētu instruktāžu.
“Prezidents Tramps maldināja valsti par saviem nodomiem, neprasīja Kongresa apstiprinājumu militāra spēka pielietošanai un pakļāva Amerikas Savienotās Valstis riskam tikt iesaistītām potenciāli katastrofālā karā Tuvajos Austrumos,” viņš teica.
Džefrijs nekomentēja impīčmenta iespējamību, kuras izredzes jebkurā gadījumā ir niecīgas, kamēr vien republikāņiem ir vairākums abās Kongresa palātās. Daudzi viņu likumdevēji ir pauduši atbalstu prezidenta rīcībai.
“Tas bija drosmīgi, militāri satriecoši, nepieciešami un, galvenais, efektīvi,” NBC raidījumā sacīja senators Lindsijs Greiems.
Republikānis Teds Krūzs, kurš neilgi pirms operācijas aplādē bija sastrīdējies ar raidījuma vadītāju Takeru Karlsonu, kurš iebilda pret karu, pateicās ASV armijai par “kritisko” operāciju.
“Prezidents un viņa sarunu vedēji divus mēnešus centās noskaidrot, vai režīms [Irānā] ir gatavs piekrist izlīgumam, kas atbilstu ASV drošības vajadzībām. Šī perioda beigās Irānas režīma amatpersonas paziņoja, ka vienošanās vietā viņi atvērs jaunu urāna bagātināšanas iekārtu un uzstādīs modernākas centrifūgas,” Kruss skaidroja Trampa motivāciju.
Operāciju negaidīti atbalstīja arī demokrātu senators Džons Fetermans, kuru kolēģi iepriekš bija kritizējuši par it kā ievērojamām izmaiņām pēc pārciesta insulta.
“Kā jau iepriekš teicu, šis ir pareizs prezidenta solis <…>. Esmu pateicīgs un pagodināts no pasaules labākajiem militārpersonām,” Fetermans rakstīja X.
Ja ne impīčments, tad rezolūcija?
Kā norāda CBS News, Kongresā valdošākā doma nav impīčments, bet gan rezolūcija, par kuru jābalso un kas atkārtoti apstiprinātu likumdevēja pilnvaras kara laikā. Šādus dokumentus iepriekš ierosināja Hilarijas Klintones bijušais viceprezidenta kandidāts 2016. gada vēlēšanās, senators Tims Keins (Virdžīnija), kā arī bezpartejiskais, bet demokrātu atbalstītais senators Bērnijs Sanderss no Vērmontas. Sanderss, apmeklējot dienvidu štatus, arī nosauca Trampa rīcību par “rupji antikonstitucionālu”.
Kalifornijas demokrātu kongresmenis Ro Hanna mudināja savus kolēģus pēc iespējas ātrāk atgriezties Vašingtonā, lai balsotu par rezolūciju, ko viņš iesniedza Pārstāvju palātā kopā ar republikāni Tomasu Mesiju (Kentuki štats), vienīgo republikāņu likumdevēju, kurš arī uzskatīja Trampa lēmumu par antikonstitucionālu.
Masijs arī atbildēja uz spīkera Džonsona ierakstu, kurā teikts, ka Irānas draudu “tūlītējais” raksturs liedz varas iestādēm dot Kongresam laiku pārdomām. Pēc Masija domām, ja draudi bija tik lieli, tad parlamentārieši bija “jāizsauc no atvaļinājuma”, lai balsotu.
