Dānijas bruņotie spēki ir izvietojuši Baltijas jūrā peldošus dronus, lai aizsargātu zemūdens infrastruktūru un uzlabotu novērošanu, ņemot vērā pieaugošos Krievijas hibrīduzbrukumu draudus. Droni, ko izstrādājusi ASV kompānija Saildrone un kas vairāk nekā gadu spēj veikt autonomu navigāciju, ļaus viņiem arī uzraudzīt tankkuģu ēnu floti, kas pārvadā Krievijas naftu.
Laikraksts “The Guardian” ziņo , ka četri no vējdēļa formas droniem ir izvietoti Baltijas jūrā operatīvai pārbaudei, lai uzlabotu Dānijas Jūras spēku jūras novērošanas un izlūkošanas datu vākšanas spējas. Lai aptvertu visu jūru, būtu nepieciešami no 10 līdz 20 droniem.
Ar Krieviju saistītie kuģi rada bažas NATO valstīm ap Baltijas jūru divu iemeslu dēļ. Veci tankkuģi, kas eksportē naftu, iespējams, to dara, neievērojot sankcijas, tiem trūkst pienācīgas apdrošināšanas un tie rada vides draudus. Kuģus varētu izmantot arī zemūdens infrastruktūras, piemēram, cauruļvadu un datu kabeļu, apsekošanai un bojāšanai. Ukrainas kara laikā ir bijuši vairāki šādi gadījumi. “Tagad mēs redzam, ka komerciālie kuģi tiek izmantoti militāriem mērķiem,” saka Ričards Dženkinss, Saildrone izpilddirektors. Viņa uzņēmuma dronus var izmantot, lai pārbaudītu kuģu identitāti un atklātu neparastas kustības, kas varētu liecināt par sabotāžas mēģinājumiem.
“Neatkarīgi no tā, vai tā ir ēnu Krievijas flote, kas iesaistīta nelegālās piegāžu pārvadājumos, lai apietu sankcijas, vai mēģinājumi veikt ļaunprātīgas darbības, piemēram, bojāt infrastruktūru, mums ir jāspēj to izsekot,” saka Dženkinss. “Saildrone mērķis ir nodrošināt acis un ausis tur, kur iepriekš to nebija.”
ASV Jūras spēki jau ir izmantojuši uzņēmuma dronus narkotiku tirdzniecības un nelegālas zvejas apkarošanai. Dānija tos pirmo reizi izvietos Eiropas ūdeņos aizsardzības nolūkos.
Dānija šogad mainīja savu neiejaukšanās politiku Baltijas jūras kuģniecībā un nolēma pārbaudīt kuģus, kurus “nevar uzskatīt par drošiem kuģošanai”, kamēr tie ir pietauvojušies pie Skāgenas (pilsētas Jitlandes pussalas ziemeļu galā pie Baltijas jūras ietekas). Pagājušā gada novembrī Dānijas, Zviedrijas un Vācijas jūras spēku kuģi apturēja Ķīnas kravas kuģi, kas atstāja Ustjlugas ostu, aizdomās par to, ka tas Krievijas izlūkdienesta vārdā ir pārgriezis divus telekomunikāciju kabeļus. Lai gan Zviedrijas Negadījumu izmeklēšanas aģentūra neatrada pierādījumus par negodīgu rīcību, tā tomēr novēroja kuģa un apkalpes dīvainu uzvedību, un valsts prokuratūra turpina izmeklēšanu.
Jūras droni vāc datus, izmantojot vairākus sensorus, kameras un radarus, lai sniegtu detalizētāku priekšstatu par jūras aktivitātēm, nekā to spēj sniegt satelīti. Tie var darboties ar dīzeļdegvielu, vēja un saules enerģiju un palikt jūrā ilgāk par gadu, lai gan vidējā misija ir 100 dienas.
