Suņu un kaķu tirdzniecība ir kļuvusi nekontrolējama. Tiek runāts pat par “kucēnu fabrikām”. ES tagad vēlas nodrošināt lielāku drošību gan mājdzīvniekiem, gan to pircējiem.
Vai tas tiešām ir nepieciešams? Vai Eiropai nav citu rūpju kā vien mājdzīvnieku labturība? Nav pat nepieciešams uzdot šādus jautājumus deputātam Peteram Līzem (Peter Liese) — viņš uz tiem atbild uzreiz.
Jā, saka Līze, Krievijas uzbrukums Ukrainai, karš Tuvajos Austrumos, viesuļvētra ar nosaukumu Donalds Tramps, ekonomiskā krīze, klimata aizsardzība – tas viss ir svarīgāks par likumu par suņu un kaķu aizsardzību , pie kura pašlaik strādā Eiropas Savienības iestādes. Un tomēr, saka klimata un veselības eksperts, joprojām ir nepieciešama rīcība. Dzīvnieku tēma skar ļoti daudzus cilvēkus, un Līze sevi pieskaita pie viņiem: Sofija ir jauktenis, kuru viņš un viņa sieva izglāba no Grieķijas dzīvnieku kaušanas stacijas un atveda mājās uz Zauerlandes reģionu. Sofija tagad ir ģimenes locekle.
ES kā mājdzīvnieki tiek turēti 70 miljoni suņu un vairāk nekā 80 miljoni kaķu
Pirms diviem gadiem vēstulē Komisijas priekšsēdētājai Ursulai fon der Leienai parlamenta deputāts Līze aicināja pieņemt likumu suņu un kaķu aizsardzībai, un arī Komisija atzina nepieciešamību rīkoties. Saskaņā ar tās datiem, ES vairāk nekā 70 miljoni suņu un vairāk nekā 80 miljoni kaķu tiek turēti kā mājdzīvnieki. Saskaņā ar Komisijas datiem, aptaujas liecina, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas ES iedzīvotāju pauž vēlmi pēc labāka tirdzniecības regulējuma: lai aizsargātu dzīvniekus, bet arī lai aizsargātu pircējus.
Kopš koronavīrusa pandēmijas mājdzīvnieku tirgus Eiropā ir eksplodējis. Gada biznesa apjoms tiek lēsts 1,3 miljardu eiro apmērā. Sešdesmit procenti pārdošanas apjomu tagad tiek veikti tiešsaistē. Dažās Eiropas valstīs — bieži tiek minēta Rumānija un Bulgārija — ir parādījušās mafijai līdzīgas struktūras, kas pelna lielu naudu no suņiem un kaķiem. Tiek runāts par “kucēnu fabrikām”.
Vācija tiek uzskatīta par vissvarīgāko kaķu un suņu galamērķi. Un dzīvnieki, kas šeit ierodas, bieži vien ir nožēlojamā stāvoklī — pārāk agri atdalīti no mātēm, nobijušies, dehidrēti, nav veterināri pārbaudīti, nav vakcinēti un tādējādi apdraud cilvēku veselību.
Tādēļ turpmāk visiem suņiem un kaķiem, kas tiks pārdoti vai atdoti ES, tiks uzstādīta mikroshēma un tie tiks reģistrēti Eiropas mēroga saskaņotā datubāzē. Šī reģistrācijas prasība attieksies uz ikvienu, kas pārdod vai atdod dzīvnieku, tostarp audzētājiem no trešajām valstīm, kas laiž tirgū kaķus un suņus ES. Tas ir paredzēts, lai dzīvnieku izcelsme būtu pēc iespējas izsekojama pat valdības regulatīvajām iestādēm. Pircējiem jābūt pārliecinātiem, ka dzīvnieki ir pienācīgi ārstēti. Starp citu, tiek cerēts, ka tas arī atvieglos slogu dzīvnieku patversmēm, jo, pateicoties mikroshēmai, varēs identificēt klaiņojošus vai pamestus kaķus un suņus. Šis ir likuma pamatprincips, par kuru deputāti balsoja šo ceturtdien Strasbūras plenārsesijā.
Cik stingriem jābūt noteikumiem audzētājiem? Par to joprojām notiek diskusijas
Parlamentā joprojām pastāvēja zināmas domstarpības par to, cik tālu šīm saistībām vajadzētu attiekties un uz ko tieši tās attiecas. Tas atspoguļojās daudzos grozījumos, par kuriem tika balsots šajā ceturtdienā.
Trešdien Peters Līze kopā ar savu parlamentāro kolēģi Manuelu Ripu, kura vadīja diskusiju Vides komitejā, iepazīstināja ar likuma galvenajiem punktiem. Dzīvnieku mīļotāju ietekme Vides komitejā ir īpaši spēcīga. Tomēr Lauksaimniecības komitejā tika mēģināts mīkstināt noteikumus. Iemesls: lauksaimnieku aizsardzība un kopumā “debirokratizācija” – tas pašlaik ir modes vārds Briseles politikā.
Saskaņā ar Parlamenta lauksaimniecības ekspertu vēlmēm, kaķiem, kas dzīvo fermās, tāpēc vajadzētu būt atbrīvotiem no mikročipēšanas prasības. Turklāt reģistrācijas prasība nebūtu jāattiecina uz mazajiem audzētājiem. Bija arī strīdi par to, vai tikai profesionāliem audzētājiem būs jāievēro likumā noteiktie dzīvnieku izmitināšanas, aprūpes un apiešanās noteikumi. Kucēni un kaķēni nedrīkst tikt atdalīti no mātēm, kamēr tie nav sasnieguši vismaz astoņu nedēļu vecumu.
Parlaments beidzot vienojās, ka pirmajā posmā audzētājiem un tirgotājiem būtu jāievieto mikročipi visiem suņiem un kaķiem, ko tie laiž ES tirgū. Otrajā posmā mikročipu ieviešana attieksies arī uz privātiem mājdzīvnieku īpašniekiem. Suņiem tiek piemērots piecu gadu pārejas periods, bet kaķiem – desmit gadu pārejas periods.
Taču likums vēl nav pabeigts. Tagad sākas pēdējās sarunas starp Parlamentu, Komisiju un 27 ES valstu valdībām. Briseles likumdošanas procesā to sauc par “trialogu”. Pat suņi un kaķi netiek saudzēti.
