Bijušais Igaunijas infrastruktūras ministrs, pašreizējais opozīcijas politiķis Vladimirs Svets uzskata, ka Igaunija varētu apsvērt iespēju iegādāties vismaz minimālu akciju daļu Latvijas aviokompānijā Air Baltic, lai iegūtu piekļuvi informācijai par uzņēmuma darbību. Otrkārt, viņš ieteica ieguldīt līdzekļus Tallinas lidostas attīstībā, lai vēl vairāk uzlabotu Igaunijas gaisa savienojumus.
Komentējot Latvijas valdības ideju piedāvāt Igaunijai un Lietuvai daļu Air Baltic, Svets pauda cerību, ka tās varētu vienoties par modeli, kas nodrošinātu pēc iespējas minimālu Igaunijas līdzdalību, bet vienlaikus nodrošinātu piekļuvi pēc iespējas plašākai informācijai, cik vien tas ir saprātīgi no uzņēmuma viedokļa.
“Varētu jokojot teikt, ka Air Baltic mūsdienās ir Igaunijas nacionālā aviokompānija, jo aptuveni pusi no Tallinas lidostas izlidošanas reisiem apkalpo Air Baltic. Tas nozīmē, ka mums ir jābūt pēc iespējas vairāk informācijas par to, kas notiek šajā uzņēmumā. Mums ir jāspēj prognozēt, kāda būs tā attīstība, un mums ir jābūt ļoti ciešām attiecībām ar šī uzņēmuma vadību,” sacīja Svets. “No šī viedokļa es domāju, ka Igaunijai būtu izdevīgi iegūt vismaz simbolisku daļu Air Baltic, būt, iespējams, tās mazākajam akcionāram – vai nu ar vienu vai 0,1 procentu akciju, vai pēc iespējas mazāku daļu, bet tomēr atrasties īpašnieku lokā, lai būtu zināma piekļuve informācijai,” savu nostāju pamatoja Svets.
“Protams, mums nevajadzētu gaidīt, ka šīs investīcijas tieši nesīs mums kādus ienākumus. Mēs zinām, cik sarežģīts ir aviācijas bizness, mēs zinām, cik sarežģīta patiesībā ir Air Baltic situācija, bet, kamēr tā lido, mums jāņem vērā, ka tā mums ir ļoti svarīga,” viņš piebilda.
Vienlaikus mēs nevaram paļauties tikai uz Air Baltic, lai nodrošinātu Igaunijas lidojumu savienojumus, bet mums paralēli jāstrādā arī pie citu aviokompāniju un citu aviokompāniju piesaistes Igaunijai, lai mēs nekļūtu pārāk atkarīgi no vienas aviokompānijas, uzsvēra Svets. “Jo, kā mēs zinām no savas pieredzes, aviokompānijas laiku pa laikam mēdz bankrotēt,” viņš atzīmēja.
Svets arī atgādināja, ka, lai gan Air Baltic kopš pagājušā gada beigām ir samazinājusi mazāk ienesīgus maršrutus, tā drīzāk ir pievienojusi maršrutus uz Tallinu, kas liecina, ka lidošana no Tallinas uzņēmumam ir ienesīga un dažreiz pat ienesīgāka nekā lidošana no Rīgas.
Šajā sakarā viņš atsaucās uz plānu, ko pirms dažiem mēnešiem dzirdēja no Air Baltic vadības, lai līdz 2030. gadam palielinātu lidmašīnu skaitu, kas nakšņo Tallinā, no pašreizējām četrām vai piecām, iespējams, pat divkāršotu.
“Tāpēc mums ir ļoti svarīgi saprast šīs aviokompānijas darbības loģiku un to, kā šī loģika var mūs ietekmēt. /—/ Protams, ja Air Baltic sāks mainīt savu politiku, tas mūs ietekmēs tieši, un tāpēc mums būtu svarīgi, lai mums būtu informācija un noteiktas tiesības, vismaz minimālas, attiecībā uz šo uzņēmumu, no kura mēs esam tik ļoti atkarīgi,” savu viedokli atkārtoja Svets.
“Taču vēlreiz: nav vērts cerēt, ka Air Baltic akciju iegāde būs kaut kāds ieņēmumu projekts. Mums par to jādomā kā par riska mazināšanas soli un vienlaikus jāstrādā pie citu uzņēmumu piesaistes Tallinai. Un esmu pārliecināts, ka Tallinas lidosta šajā ziņā veic ļoti labu darbu. Jautājums ir par to, vai lidostai vienmēr ir pietiekama rīcības brīvība no valsts puses un arī finansiāla rīcības brīvība,” turpināja bijušais infrastruktūras ministrs.
Pēc Sveta teiktā, Tallinas lidostas pirms gadiem izvēlētā stratēģija lidojumu savienojumu portfeļa dažādošanai ir pareiza, taču lidostai ir nepieciešama nauda, lai veiksmīgi īstenotu šo stratēģiju.
Šajā sakarā viņš uzskata, ka valsts lēmums ņemt dividendes no lidostas šobrīd nav pareizs un ka šis lēmums būtu jāpārskata. “Un pat ja pastāv steidzama nepieciešamība ņemt dividendes, to nevajadzētu darīt tik plašā mērogā, kā to darīja valdība,” konstatēja Svets.
Trešdien tika paziņots, ka infrastruktūras ministrs Kuldars Leiss, kurš pārstāv valsti kā vienīgo lidostas akcionāru, nolēma, ka no Tallinas lidostas iepriekšējo periodu nesadalītās peļņas valsts budžetā tiks izmaksāti gandrīz 4,4 miljoni eiro dividenžu veidā. Pēc dividenžu izmaksas atlikušā iepriekšējo periodu nesadalītā peļņa būs gandrīz 80,4 miljoni eiro.
Lidostai ir nepieciešama iespēja vest sarunas ar dažādām aviokompānijām, piedāvāt tām labvēlīgus nosacījumus, norādīja Svets. “Un tāpēc, ja mēs vēlamies nodrošināt savus lidojumus, pirmais solis ir dot lidostai finansiālu rīcības brīvību. Tas ir pirmais punkts,” viņš teica.
Kā alternatīvu gaisa savienojumu skaita palielināšanai Svets izcēla Lietuvas iniciatīvu, kur, pateicoties Vācijas bruņoto spēku brigādes izvietošanai, ir palielinājusies nepieciešamība pēc gaisa savienojumiem ar dažādām Vācijas pilsētām. “Lietuvas valsts būtībā izsludina konkursu, lai atrastu partneri dažu tiešo savienojumu nodrošināšanai. Un, ja šis gaisa savienojums kādreiz kļūs ienesīgs, tad šī peļņa tiks sadalīta starp valsti un partneruzņēmumu. Tomēr, ja tas nekļūs ienesīgs, tad valsts paliks šī riska nesēja,” viņš raksturoja. “Tāpēc mums noteikti vajadzētu izstrādāt šādus modeļus, un valstij vajadzētu būt gatavai tos paziņot.”
Kā trešo iespēju lidojumu savienojumu skaita palielināšanai Svets minēja pašlaik Tartu izmantoto modeli, kur valsts pasūta konkrētu lidojumu no tirgus (uz Helsinkiem), ko privātais sektors pats nepiedāvātu. “Bet, protams, šī trešā iespēja ir absolūts krīzes scenārijs, jo mēs faktiski redzam, ka lidojumu savienojumu skaits uz Tallinu faktiski pieaug. Mēs redzam, ka aviokompāniju interese par Tallinas lidostu pieaug, un mums vajadzētu dot lidostai iespēju turpināt darbu pie savas stratēģijas,” viņš teica.
“Un noteikti ir ārkārtīgi svarīgi, lai Nordica lidmašīnu pārdošana tiktu pabeigta un lai ieņēmumi no šīs pārdošanas tiktu novirzīti lidostas budžetam, lai lidosta varētu tikt galā ar savām investīcijām un arī nepieciešamības gadījumā būtu iespēja papildināt savu maršrutu atbalsta programmu,” secināja Svets.
