Eiropas Savienība plāno ieviest oglekļa kredītu sistēmu, saskaņā ar kuru dalībvalstis saņems kredītus par zaļajiem projektiem, kas finansēti citās valstīs. Valsts, kas finansēja projektu, varēs kreditēt savu valsti par oglekļa emisiju samazinājumu, kas radies citā valstī finansētā projekta rezultātā.
Eiropas Komisija plāno 2. jūlijā ierosināt 2040. gada klimata mērķi, saskaņā ar kuru Savienība samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas par 90 procentiem salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Politico raksta, ka plānotais priekšlikums ļautu valstīm sasniegt daļu no mērķa, atbalstot klimata projektus parasti nabadzīgākās valstīs ārpus Eiropas Savienības (ES).
Tomēr plānotajā priekšlikumā varētu būt iekļauts ierobežojums, kas ierobežotu šādu kredītu izmantošanu līdz trim procentpunktiem no kopējā klimata mērķa.
Oglekļa kredītu izmantošana ļautu ES, atsevišķu dalībvalstu valdībām vai uzņēmumiem — atkarībā no likumdošanas detaļām — apmaksāt emisiju samazināšanas pasākumus citā valstī un ieskaitīt iegūto siltumnīcefekta gāzu samazinājumu savu klimata mērķu sasniegšanā. Tomēr valsts, kurā zaļais projekts tiktu īstenots ar subsīdiju palīdzību, tādējādi nesasniegtu savus klimata mērķus.
Piemēram: viena valsts finansē vēja parku citā valstī. Valsts, kas nodrošināja naudu, var atskaitīt jebkuru oglekļa emisiju samazinājumu, kas radies finansētā projekta rezultātā, no savām emisijām, nevis to darītu otra valsts.
Pašreizējie ES klimata mērķi prasa, lai valstis panāktu emisiju samazinājumu tikai ar iekšējiem centieniem, un kritiķi brīdina, ka pat daļēja paļaušanās uz kredītiem palēninātu dekarbonizācijas tempu valstī.
Neskatoties uz to, šī ideja ir ieguvusi popularitāti ES dalībvalstu vidū.
Otrdien Francijas Ekoloģiskās pārejas ministrijas amatpersona žurnālistiem pastāstīja, ka Eiropas Komisijas klimata komisārs Vopke Hekstra arī sarunās ar viņiem ir izvirzījis trīs punktu ierobežojumu.
Taču Francija uzskata, ka šāds ierobežojums ir pārāk zems. “Mūsu izpratne — pamatojoties uz gan Vācijas, gan komisāra Hekstras sniegtajām signāliem — liecina, ka diskusijas ir par aptuveni trim procentiem,” sacīja amatpersona. “Mēs domājam, ka tas varētu pārsniegt pat šo robežu.”
Arī kāds ES valdības augsta ranga ierēdnis apstiprināja, ka Hekstra sarunās ar valstīm ir pieminējis trīs punktu ierobežojumu.
Divu citu ES valstu valdību amatpersonas, kuras lūdza neminēt viņu vārdus, sacīja, ka arī ir dzirdējušas, ka komisija sliecas par labu trīs procentpunktu ierobežojumam, taču piebilda, ka Eiropas Komisija nav apstiprinājusi, ka šis skaitlis tiks iekļauts priekšlikumā.
Hekstra lobēja divus Vācijas koalīcijas partnerus, lai tie iekļautu oglekļa kredītus savā 2040. gada priekšlikumā, sarunu dalībnieki šomēnes pastāstīja Politico.
Eiropas Savienības neatkarīgā zinātniskā padome nesen brīdināja, ka oglekļa kredīti apdraud ES klimata mērķu integritāti, un arī Komisijas viceprezidente klimata politikas un konkurences jautājumos Terēza Ribera ir paudusi skepsi.
Taču daudzas valstis, tostarp Francija, uzskata kredītu sistēmu par veidu, kā atvieglot Eiropas rūpniecības slogu emisiju samazināšanā.
Francijas amatpersona atteicās nosaukt konkrētu skaitli par to, kādam jābūt kredītu sistēmas ierobežojumam. “Mums nav nostājas par to, vai tam jābūt pieciem procentiem vai desmit procentiem, bet mēs uzskatām, ka tas ir elastības elements, par kuru mums vajadzētu vienoties… un es domāju, ka mums, iespējams, būs jāpārsniedz nedaudz trīs procenti,” viņš teica.
Francijas amatpersona sacīja, ka valsts ir arī “atvērta” tam, kādus projektus tā var finansēt ar šiem kredītiem.
“Es domāju, ka mums ļoti patīk uz dabu balstīti risinājumi. Bet, ja šo naudu var izmantot, lai slēgtu ar oglēm darbināmu spēkstaciju un aizstātu to ar atjaunojamām vai mazoglekļa tehnoloģijām, tas arī ir ļoti izdevīgi,” sacīja amatpersona.
Turpretī Vācija vēlas, lai visi ES finansētie oglekļa kredīti atbalstītu “augstas kvalitātes un ilgtspējīgus” emisiju samazināšanas projektus – tas liecina par pretestību dabas projektiem, piemēram, piesārņojuma samazināšanai, stādot kokus, jo šīs metodes var tikai īslaicīgi piesaistīt oglekļa emisijas.
Francijas ekoloģiskās pārejas ministre Anjē Panjē-Runašē norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc ES vajadzētu izvēlēties oglekļa kredītus, ir kompensēt bloka mežu samazināto oglekļa piesaistes spēju.
“Mēs [oglekļa kredītus] galvenokārt uzskatām par veidu, kā reaģēt uz nenoteiktību saistībā ar mūsu dabiskajām oglekļa piesaistītājsistēmām,” viņš otrdien Luksemburgā notiekošās vides ministru sanāksmes laikā sacīja žurnālistiem. “Mēs zinām, ka pastāv risks, ka tie samazināsies ūdens trūkuma, kaitēkļu un klimata pārmaiņu dēļ.”
Līdzīgu nostāju ieņēma arī viņas Somijas kolēģe Sari Multala, ierodoties ministru sanāksmē, žurnālistiem sakot, ka “varētu būt dažas iespējas” kompensēt ES samazināto oglekļa piesaistes spēju ar starptautiskajiem kredītiem. Somijas plašie meži pārmērīgas mežizstrādes dēļ ir kļuvuši par oglekļa emisiju avotu, atzīmēja Politico.
Multalas komentāri padara Somiju par desmito ES valsti, kas atbalsta oglekļa kredītus. Viņš piebilda, ka kredītiem jābūt pēdējam līdzeklim, taču bez tiem “risinājuma var nebūt”.
