Roberta Fico vadītā Slovākijas valdība draud izstāties no NATO iespējamo aizsardzības izdevumu pieauguma dēļ. Kreisā spārna populists pieprasītos piecus procentus nosauc par “absolūti absurdiem”.
Nedēļu pirms NATO samita Hāgā Slovākijas premjerministrs Roberts Fico ir pieminējis iespēju, ka viņa valsts izstāsies no aizsardzības alianses. Ņemot vērā Hāgā apspriesto piecu procentu aizsardzības izdevumu mērķi, Fico otrdien Facebook salīdzināja NATO ar golfa nūju, rakstot, ka vai nu Slovākija samaksās “jauno dalības maksu”, kas atbilst “septiņiem miljardiem eiro”, vai arī mēs pametīsim NATO.
Fico tālāk rakstīja, ka jebkāda papildu izdevumu apstiprināšanas “nosacījums” būtu tas, ka Slovākijas valdība varētu “izmantot līdzekļus pēc saviem ieskatiem”. Bratislavai nauda galvenokārt būtu jāiztērē projektiem, kas varētu sniegt gan civilu, gan militāru labumu, kā piemērus minot slimnīcas un ceļus.
Atsaucoties uz NATO ģenerālsekretāra Marka Rites piecu procentu mērķi, Fico rakstīja, ka ir “absolūti absurdi tērēt tik daudz aizsardzības vajadzībām”. Slovākijai tam “nav līdzekļu”. Viņš piebilda, ka valstij ir vērtīga “neitralitāte”.
Kritika no Slovākijas prezidenta
Papildus opozīcijas politiķiem Fico izteikumus asi kritizēja arī viņam tuvais prezidents Peters Pelegrīni. Fico bija “meistars publiskās telpas pārslogošanā ar jautājumu, par kuru mēs visi 20 dienas debatēsim, neko nepanākot,” paziņoja Pelegrīni, piebilstot: “Mūsu neitralitāte mums izmaksātu daudz vairāk nekā mūsu dalība NATO.”
Slovākija ir NATO dalībvalsts kopš 2004. gada. Centrāleiropas ES dalībvalsts jau ir sasniegusi divu procentu mērķi, par kuru NATO valstis vienojās 2014. gadā, sākot ar 2022. gadu. Līdz Fico atgriešanās premjerministra amatā 2023. gada oktobrī Slovākija bija viena no nelokāmākajām kaimiņvalsts Ukrainas atbalstītājām, kuru kritizēja Krievija. Kreisā spārna populista, kurš ir tuvs Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, vadībā valsts pārtrauca visu militāro palīdzību Kijivai
NATO ģenerālsekretārs Rite jau nedēļām ilgi intensīvi popularizē piecu procentu mērķi dalībvalstu vidū. Viņa priekšlikums paredz, ka līdz 2032. gadam NATO valstīm aizsardzības izdevumiem jāvelta vismaz 3,5 procenti no to gada ekonomikas kopprodukta un 1,5 procenti no IKP – ar aizsardzību saistītajai infrastruktūrai.
