Izredzes nebija labas. Piedzimt 23. grūtniecības nedēļā ir īpaši grūts sākums. Taču dvīnes Lenoksa un Maija bija mazi cīnītāji. Šodien viņām ir 14 gadi.
2011. gada maija beigas. Ivonna Mertensa septembrī gaida dvīņus. Ģimenei iepriekš ir dzimuši dvīņi bez jebkādām problēmām, tāpēc viņai un viņas vīram Bodo Šēršam nav pamata uztraukties.
“Bet kādu dienu es sajutu, ka kaut kas nav kārtībā ar manu vēderu. Es precīzi zināju, kas tas ir. Šī sajūta bija tik spēcīga, neaprakstāma. Un neiespējami ignorēt. Es jutos slikti,” saka Ivonna Mertensa. Viņa sazinājās ar savu ginekologu. “Mans dzemdes kakls jau bija atvēries par septiņiem centimetriem. Bet viņi mani neuztvēra nopietni. Medmāsa pēc tam man teica, lai neceļu tādu traci.”
Ivonnu nogādāja Karlsrūes pašvaldības slimnīcā. Tur viņai paskaidro, ka viņu jau sen varēja ārstēt ar mērķtiecīgām, bet labi zināmām terapijām, lai aizkavētu vai pat apturētu dzemdības. Tad Ivonnai ievada dzemdību inhibitorus. Taču ir par vēlu. Dvīņi jāpieņem ar neatliekamu ķeizargriezienu.
Lenoksas svars bija 590 grami, Maijas — 620 grami, un viņu augums bija aptuveni 20 centimetri. Bērnu intensīvās terapijas nodaļā viņas saņēma visu nepieciešamo. Tomēr joprojām pastāvēja bažas, ka viņas neizdzīvos vai cietīs neatgriezeniskus bojājumus.
“Tas bija ļoti grūts laiks, un tas mani joprojām dziļi ietekmē,” saka Ivonna. “Pat citu ģimeņu likteņi, kuru priekšlaicīgi dzimušie bērniņi neizdzīvoja. Es vienkārši nevaru to visu aizmirst.”
Dvīņi paliks palātā četrus mēnešus līdz paredzētajam dzemdību datumam un viņiem tiks veikta sirds un acu operācija.
“Tā kā priekšlaicīgi dzimušu zīdaiņu acīm lāzertehnoloģijas nebija pieejamas, viņi bija pirmie priekšlaicīgi dzimušie zīdaiņi pasaulē, kuriem tika ievadīta zāle Avastin, ko parasti lieto resnās zarnas vēža ārstēšanai,” saka Ivonna. “Tagad mēs zinām, ka tā bija liela veiksme. Acu bojājumus, kas bieži novērojami priekšlaicīgi dzimušiem zīdaiņiem, varēja mazināt.” Viņiem joprojām ir smaga tuvredzība. Lāzerķirurģiju var veikt arī pieaugušā vecumā.
Abas ir kognitīvi veselas. Tomēr neilgi pēc dzimšanas Lenoksai bija smadzeņu asiņošana, kas iznīcināja svarīgus nervus. Lai pārvietotos lielos attālumos, viņai ir nepieciešams ratiņkrēsls.
Vecāki ir neizsakāmi priecīgi un lepni par saviem bērniem. “Mūsu diviem brīnumiem tagad ir 14 gadi, un viņi ir visstiprākās gribas cilvēki pasaulē. Mēs viņus mīlam vairāk par visu.”
