Cilvēki ir pieraduši domāt par kokiem kā atkārtoti izmantojamu resursu, taču jauna analīze liecina, ka trešdaļa no visiem mežu zudumiem šajā gadsimtā ir neatgriezeniski.
Pasaules resursu institūta (WRI) un Google DeepMind ziņojums sniedz līdz šim detalizētāko ieskatu mežu izciršanas cēloņos, identificējot tādus neatgriezenisku zaudējumu cēloņus kā lauksaimniecība, kalnrūpniecība un infrastruktūra.
Tajā konstatēts, ka 34 procenti (177 miljoni hektāru) no visiem pasaules mežu zudumiem laikā no 2001. līdz 2024. gadam ir neatgriezeniski, jo koki šajās teritorijās, visticamāk, neataugs dabiski. Pašreizējā lauksaimniecība ir atbildīga par 95 procentiem no šī kopējā zuduma, lai gan pastāv lielas reģionālās atšķirības.
“Mēs jau sen zinām, kur tiek zaudēti meži. Tagad mēs labāk saprotam, kāpēc,” saka Mišela Simsa, WRI pētniece. “Šīs zināšanas ir būtiskas, lai izstrādātu gudrākas darbības reģionālā, valsts un pat vietējā līmenī — lai aizsargātu atlikušos mežus un atjaunotu degradētos.”
Satraucoši, ka tropu lietus mežos, kas ir Zemes vissvarīgāko ekosistēmu mājvieta bioloģiskajai daudzveidībai un oglekļa uzglabāšanai, mežu izciršanas īpatsvars, kas saistīts ar pastāvīgām zemes izmantošanas izmaiņām, pieaug līdz 61 %. Tie ir 50,7 miljoni hektāru jeb platība, kas gandrīz tikpat liela kā Taizeme, kas ir iznīcināta uz visiem laikiem.
Kāds ir galvenais koku izciršanas iemesls Eiropā?
Eiropā pētnieki atklāja, ka 91% koku seguma zuduma ir saistīts ar kokmateriālu ieguvi, lielākoties apsaimniekotos mežos, kur plānota ataugšana.
Piemēram, Zviedrijā ar blīviem mežiem regulāra kokmateriālu izciršana izraisīja 98 procentus no visiem koku seguma zudumiem laikā no 2001. līdz 2024. gadam (6 miljoni hektāru). Šī Ziemeļvalsts ir viena no pasaulē lielākajām koksnes izstrādājumu, tostarp celulozes, papīra un citu zāģmateriālu, ražotājām.
Pēc koku nociršanas tie tiek pārstādīti vai arī tiem ļauj dabiski atjaunoties. Teorētiski tas nozīmē, ka koku seguma zudums ir īslaicīgs un to līdzsvaro ataugšana kontrolētos ciklos
Taču globāli runājot, pat divas trešdaļas mežu zuduma, ko izraisa “īslaicīgi” cēloņi, piemēram, mežizstrāde, meža ugunsgrēki, dabiski traucējumi vai kultivēšanas maiņa, var atstāt dziļas rētas.
Ziņojumā brīdināts, ka mežu atjaunošana ir atkarīga no tā, kā zeme tiek apsaimniekota pēc tam, no meža veida un vides stresa pakāpes, ar kuru tas saskaras.
“Tas, ka koki ataug, nenozīmē, ka meži atgriežas sākotnējā stāvoklī,” saka Radost Stanimirova, WRI pētniece.
“Tie varētu uzglabāt mazāk oglekļa, tajos varētu būt mazāk sugu vai arī tie varētu būt neaizsargātāki pret turpmākiem bojājumiem. Un klimata pārmaiņas padara daudzas dabas parādības, piemēram, ugunsgrēkus un kaitēkļu uzliesmojumus, intensīvākas un biežākas, kas apgrūtina mežu atjaunošanos.”
Mērenajos un boreālajos reģionos, piemēram, Krievijā un Ziemeļamerikā, mežizstrāde un meža ugunsgrēki, ko bieži izraisa zibens vai cilvēka darbība un ko pēc tam pastiprina klimata pārmaiņas, ir galvenie mežu izzušanas virzītājspēki.
Kā jaunie dati var palīdzēt aizsargāt mežus?
Pateicoties uzlabotajam mākslīgā intelekta modelim un satelītam , šie atklājumi liecina par ievērojamu progresu mežu izlūkošanā.
Nosakot mežu izciršanas pamatcēloņus dažādās vietās, dati ļauj politikas veidotājiem, uzņēmumiem un kopienām izstrādāt mērķtiecīgākus risinājumus mežu izciršanas apkarošanai.
WRI ir sagatavojis dažus tūlītējus ieteikumus, tostarp stiprinot pamatiedzīvotāju tiesības. un vietējo iedzīvotāju zemes tiesības, izstrādāt politiku, kas atspoguļo vietējās lauksaimniecības un zemes izmantošanas realitāti, uzlabot mežu apsaimniekošanu un uzraudzību, kā arī nodrošināt, ka infrastruktūras un lauksaimniecības paplašināšanos vada stingra vides plānošana.
Tajā arī uzsvērts, ka vietējo zemes izmantošanas dinamiku veido globālie tirgus spēki. Šajā nolūkā ES Mežu izciršanas regula, kas paredz, ka palmu eļļas, kokmateriālu, kafijas, liellopu gaļas un citu preču piegādātājiem jāpierāda, ka viņu ražošana nav izraisījusi mežu izciršanu.
Tikmēr pētnieki piebilst, ka meža ugunsgrēku riska samazināšanai ir nepieciešamas ekosistēmai specifiskas ugunsgrēku pārvaldības un agrīnās brīdināšanas sistēmas.
