Naftas un zelta cenas pieauga pēc tam, kad Izraēla uzbruka Irānas kodoliekārtām, kuras atbildēja, palaižot vairāk nekā 100 dronus. Naftas cenas pieauga līdz janvāra līmenim, pirms Donalda Trampa tirdzniecības kara un OPEC+ negaidīti straujā ieguves pieauguma cenas bija noslīdējušas zem 60 USD par barelu.
Naftas cenas sāka pieaugt dienu iepriekš, un pēc Izraēlas militārās operācijas sākuma Brent markas naftas cena pieauga par 13%, sasniedzot 78,50 USD par barelu. Amerikāņu WTI markas naftas cena pieauga līdz 77,62 USD par barelu. Abiem līgumiem šis bija nozīmīgākais vienas dienas lēciens kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, norāda Reuters.
Zelta cena pieauga par 1 % līdz 3415 ASV dolāriem par unci, savukārt akciju cenas kritās. “Mēs novērojam klasisku riska samazināšanos,” sacīja Metjū Haupts, portfeļa pārvaldnieks uzņēmumā Wilson Asset Management. “Galvenais, kas tagad jāuzrauga, ir Irānas reakcijas ātrums un apmērs. Tas noteiks, cik ilgi šī tirgus kustība ilgs. Diezgan bieži tā izzūd pēc sākotnējā šoka.”
Pēc sākotnējā lēciena naftas cenas faktiski kritās un šābrīža situācija redzama tabulā
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņoja, ka triecieni Irānai turpināsies vēl vairākas dienas. Atbildot uz to, Islāma Republikas līderis ajatolla Ali Hameneji apsolīja Izraēlai “rūgtu un briesmīgu likteni”. Izraēla tiks “bargi sodīta” par triecieniem, kuros gāja bojā augsta ranga militārpersonas un vadošie kodolzinātnieki, sacīja Hameneji.
