Donalda Trampa nevēlēšanās izdarīt spiedienu uz Vladimiru Putinu Ukrainas jautājumā ir likusi senatoriem, kuri ir izstrādājuši likumprojektu, kas paredz 500% sankcijas valstīm, kuras iepērk Krievijas enerģiju, palēnināt tempu. Atbalsts likumprojektam ir neparasti liels, taču Baltais nams ir sācis lobēt tā mīkstināšanu.
Pagājušās nedēļas sākumā likumprojekta līdzautors Lindsijs Greiems un Senāta republikāņu vairākuma līderis Džons Tjūns pārliecināti paziņoja, ka tā virzība Kongresā varētu sākties jau jūnijā. Vienlaikus abi uzsvēra, ka apspriež likumprojektu ar Balto namu. Taču ceturtdien, kad žurnālists viņam jautāja par dokumentu, Tramps atbildēja, ka viņš to “neesot izskatījis”. Vienlaikus prezidents to nosauca par “grūtu likumprojektu, ļoti grūtu”, taču piebilda, ka “īstajā laikā” darīs to, ko vēlēsies. Vienlaikus viņš salīdzināja Krieviju un Ukrainu ar bērniem, kuri ir cīnījušies un kuriem “ir jāļauj nedaudz pacīnīties”.
Bloomberg raksta, ka Trampa komentāri ir palēninājuši likumprojekta virzību, kas, šķiet, ieguva apgriezienus. Lai gan Senāts varēja noraidīt potenciālo prezidenta veto ar 82 balsīm no 100, likumdevēji nav izrādījuši vēlmi rīkoties pretēji viņa gribai, norāda aģentūra.
Greiems, kurš pagājušās nedēļas sākumā paziņoja, ka plāno panākt likumprojekta pieņemšanu Senātā līdz G7 samitam Kanādā no 15. līdz 17. jūnijam, pēc Trampa komentāriem, šķiet, ir mazinājis savu dedzību. “Esmu cieši sadarbojies ar Balto namu kopš pirmās dienas,” viņš ierakstīja X.
Pēdējās nedēļās administrācijas amatpersonas ir sazinājušās ar Greiema biroju, lūdzot viņu mīkstināt likumprojektu, tostarp ļaujot Trampam izvēlēties, pret ko piemērot sankcijas, pagājušās nedēļas beigās ziņoja laikraksts “The Wall Street Journal” , atsaucoties uz Kongresa palīgiem.
Vēl viens lūgums ir aizstāt vārdus “shall” (jābūt) ar “may” (varētu būt) visā likumprojektā, tādējādi atbrīvojot prezidentu no pienākuma ievērot likumdevēju pieprasījumus. Un, lai gan likumdošanas apspriešana ir ierasta prakse, Baltā nama pieprasījumi vienkārši padarītu pašreizējo dokumentu bezspēcīgu, jo Trampam jau ir tiesības noteikt sankcijas pēc saviem ieskatiem, norāda Kongresa palīgi.
Pagaidām Greiems ir signalizējis par saprātīgu ierobežojumu: viņš teica, ka plāno izdarīt izņēmumu valstīm, kas palīdz Ukrainai aizstāvēties pret Krieviju.
Bija arī balsis pret likumprojektu. Republikāņu senators Rends Pols sacīja, ka tas provocē “pašdestruktīvu ekonomisko karu”, ziņo The Hill. Rends sacīja, ka ierosinātie pasākumi būtu neefektīvi, grautu Trampa miera centienus un izraisītu naftas un benzīna cenu kāpumu.
Šis likumprojekts nepiespiedīs Ķīnu vai Indiju mainīt savu rīcību, bet tas faktiski uzliks mums embargo, kas kaitēs amerikāņu ģimenēm.
“Tas ir riskants, bet pārdrošs priekšlikums,” sacīja Bens Hariss, Brukingsa institūta ekonomisko pētījumu direktors. Ukrainas amatpersonas lēš, ka naftas eksporta pārtraukšana Krievijai izmaksātu 60 miljardus dolāru gadā, kas ir salīdzināmi ar to, ko tā pašlaik tērē karam.
Likumprojekts dod Trampam iespēju nodrošināties pret savām likmēm, norāda Bloomberg, jo, lai piemērotu maksimālās sankcijas, administrācijai ir jāapstiprina, ka Krievija neuztver nopietni miera sarunas vai ir pārkāpusi pamieru.
Tas arī nostiprina daudzas jau spēkā esošās sankcijas pret Krieviju, sākot no finanšu un tirdzniecības ierobežojumiem līdz ceļošanas aizliegumiem augstākajām amatpersonām. Tas sarežģīs jebkādus administrācijas centienus noslēgt potenciālus ekonomiskus darījumus ar Maskavu, kurus Tramps, kurš ir paziņojis, ka vēlas atjaunot attiecības ar šo valsti, nav saistījis ar kara beigām.
