Drošības iestādes un eksperti saskata vairākus apdraudējumus un riskus, kas saistīti ar zviedru ieslodzīto nogādāšanu Igaunijā, un ne visus no tiem var būt iespējams pilnībā novērst vai pat pilnībā paredzēt.
Igaunijas Drošības policija (Kapo) ir iesniegusi valdībai savu draudu novērtējumu par riskiem, ko tā saskata, nogādājot Zviedrijas ieslodzītos Igaunijā. Kapo uzskata, ka, lai gan Igaunija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kas dažkārt nozīmē nepieciešamību dalīties slogā, mums nevajadzētu uzņemties saistības, kas apdraud drošību.
“Galvenās bažas, ko mēs redzam, ir par to, ka Igaunijā neierodas cilvēki, kuriem ir saikne ar ekstrēmismu vai starptautisko organizēto noziedzību. Mēs arī redzam, ka ārvalstu ieslodzītos var sākt apmeklēt cilvēki, kuriem ir saikne ar ekstrēmismu vai starptautisko organizēto noziedzību,” sacīja Kapo pārstāve Marta Tūla.
Turklāt Igaunijai varētu pieaugt nepieciešamība sniegt plašāku medicīnisko un juridisko palīdzību un nodrošināt tulkošanas pakalpojumus.
Tieslietu kanclera birojs saskata trīs galvenās apdraudējuma zonas.
“Igaunijas ieslodzīto situācija nedrīkst pasliktināties tāpēc, ka ierodas ārvalstu ieslodzītie. Otrkārt, lai pret šiem ārvalstu ieslodzītajiem pašiem izturētos saskaņā ar Igaunijas likumiem un starptautiskajām prasībām. Treškārt, lai plašākā nozīmē netiktu apdraudēta Igaunijas iekšējā drošība, un es nedomāju briesmas, ko rada paši šie cilvēki, bet arī briesmas, ko var radīt viss šis process,” sacīja Tieslietu kanclera biroja inspekcijas departamenta vadītājs Indreks Ivars Mēritss.
Igaunijā jau tagad trūkst cietuma darbinieku. Vairāk augsti kvalificētu un apmaksātu cietuma darbinieku pieņemšana darbā lielā mērā notiktu uz policijas rēķina, kurai jau tā ir grūtības nodrošināt personālu. Taču policija ir noraizējusies arī par noziedznieku iepriekšējas pārbaudes. Lai gan ierosinātajam nolīgumam vajadzētu izslēgt personas, kas iesaistītas organizētajā noziedzībā, tas var nedarboties.
“Ja mēs runājam par noziedzniekiem no trešajām valstīm, kuri, piemēram, izdara noziegumu Zviedrijā un tur tiek aizturēti, tad nevienā Eiropas valstī, iespējams, nav tik labas informācijas bāzes par viņiem, vai arī informācija var nebūt tāda, kas šie cilvēki patiesībā ir un kādas briesmas viņi rada. Personas sodīšana par sīku noziegumu ne vienmēr nozīmē, ka šai personai nav plašāku kriminālu saistību. Diemžēl nav iespējams paredzēt visus riskus,” sacīja Policijas un robežsardzes pārvaldes (PPA) Novēršanas un kriminālprocesa biroja priekšnieks Rodžers Kums.
Policija arī vēlas, lai zviedru noziedznieki varētu satikties ar saviem tuviniekiem tikai ar videokonferences palīdzību.
“Tātad ar šo mēs mazinām arī citus draudus sabiedriskajai kārtībai, piemēram, iespēju, ka noziedznieku tuvi līdzdalībnieki pārceltos uz dzīvi Igaunijā un savukārt nodibinātu saites ar citiem noziedzniekiem,” piebilda Kums.
Līgumam vajadzētu arī novērst to zviedru ieslodzīto, kuri sodu izcietuši Igaunijā, atbrīvošanu Igaunijā.
“Ja jūs ilgstoši esat atradies ieslodzījumā, jūsu tuvinieki, iespējams, kaut kādu iemeslu dēļ ir pārcēlušies uz Igauniju kopā ar jums, jau ir iejutušies dzīvē, tad, protams, vienmēr pastāv iespēja, ka šī atbrīvotā persona nekavējoties atgriezīsies Igaunijā no Zviedrijas un mēs joprojām saskarsimies ar šādu problēmu,” sacīja Kums.
Arī bijušais Kapo un policijas priekšnieks Raivo Aegs saskata šos riskus, lai gan pašreizējā diskusijā viņš drīzāk saskata daudz emociju, kas atgādina laiku, kad tika plānota cietuma būvniecība Tartu.
“Drīzāk mēs varam runāt par iespējamu saišu nodibināšanu ar Igaunijas kriminālo pasauli, īpaši ar tiem, kas pēc tam varētu sākt tās apmeklēt, interesēties par tām. Otrais ir tas, ka varbūt daži ieslodzītie vēlas palikt Igaunijā, izmantojot kaut kādus trikus, bet es nezinu, vai tāda vēlme pastāv, dzīve Zviedrijā ir labāka nekā Igaunijā,” sacīja Aegs.
