Ukrainas Drošības dienests (SBU) izstrādā operāciju pret Krievijas Klusā okeāna floti, laikrakstam “Washington Post” (WaPo) pavēstīja informēti avoti
Pēc viņu teiktā, specdienests plāno uz Krievijas militāro kuģu uzbrukuma vietu Tālajos Austrumos nosūtīt jūras dronus, kas paslēpti kravas konteineros. Droni varētu būt vērsti arī pret Maskavas “sabiedroto” kuģiem reģionā. WaPo avoti neprecizēja, kam varētu tikt trāpīts, taču, visticamāk, runa ir par kuģiem no Ziemeļkorejas, kas piegādā Krievijas armijai ieročus un munīciju.
Pirms tam Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) veica sabotāžas aktu Desantnajas līcī, kas atrodas netālu no Vladivostokas.
30. maija rītā līča rajonā, kur izvietota 155. jūras kājnieku brigāde, notika vairāki sprādzieni . Saskaņā ar WaPo avotiem uzbrukumā tika izmantotas mīnētas kravas automašīnas un droni. Šī operācija Krievijas teritorijā atradās vistālāk no Ukrainas robežām. Iepriekš Ukrainas spēki ar jūras spēku dronu palīdzību, kurus izstrādāja Eiropas speciālisti, piespieda Krievijas Melnās jūras floti pamest savu bāzi Krimā. Saskaņā ar WaPo datiem, Ukrainas specdienesti turpina izstrādāt “sarežģītas operācijas” pret Krieviju tās teritorijā, neskatoties uz pastāvīgo saspīlējumu attiecībās ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kas iebilst pret šādām darbībām.
1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests Krievijas teritorijā veica lielāko operāciju trīs kara gados, kas tika nodēvēta par “Zirnekļu tīklu”. Operācijas laikā kravas automašīnas ar droniem tika nogādātas militārajos lidlaukos Murmanskas, Irkutskas, Rjazaņas un Ivanovas apgabalos, kas sāka izlidot un uzbrukt Krievijas stratēģiskajai aviācijai.
Saskaņā ar NYT avotiem Baltajā namā, uzbrukuma rezultātā Krievija zaudēja vismaz sešus Tu-95 tālās darbības bumbvedējus, vismaz četrus Tu-22M, kā arī vairākas A-50 radara novērošanas lidmašīnas, kuru vērtība ir 300 miljoni ASV dolāru katra. Ukrainas puse paziņoja, ka kopumā iznīcinātas vai bojātas 41 Krievijas Kosmosa spēku lidmašīnas. Šo informāciju medijiem apstiprināja augsta ranga NATO avots.
ASV prezidents Donalds Tramps bija pārsteigts par Ukrainas pārdrošību, taču bija neapmierināts ar uzbrukumu, jo tas varētu saasināt konfliktu, laikrakstam The Atlantic pastāstīja Baltā nama avoti . Pēc viņu teiktā, Tramps savai svītai teicis, ka Ukrainas prezidentam Volodimiram Zeļenskim Stambulā nevajadzētu koncentrēties uz sarunām ar Krieviju, nevis uz demonstratīvām operācijām.
Vienlaikus, pēc publikācijas avotu teiktā, Baltajā namā izcēlusies diskusija par to, vai ASV šajā kontekstā vajadzētu atteikties no atbalsta Ukrainai. Tā rezultātā kā vienu no iespējām ASV administrācijas pārstāvji ierosināja Trampam samazināt militāro palīdzību Kijivai. Taču prezidents vēl nav pieņēmis lēmumu, atzīmēja avoti. Pats Tramps skaidri pateica, ka “stingras” sankcijas gaida ne tikai Krieviju, bet arī “kādu citu”, ja tiks atteikts miermīlīgi atrisināt konfliktu.
