Eiropas likumdevēju grupa ir mudinājusi Eirovīzijas organizatorus publiskot pilnīgus balsošanas datus par šī gada dziesmu konkursu, atsaucoties uz pieaugošajām bažām par manipulācijām, ko paudušas raidorganizācijas vairākās valstīs.
Nedaudz vairāk kā divas nedēļas pēc 2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa beigām turpina pieaugt strīdi par televīzijas balsošanas integritāti.
12 Eiropas Parlamenta deputātu grupa no sociālistu, kreiso, zaļo un liberāļu grupām ir uzrakstījusi Eiropas Raidorganizāciju savienības (EBU) vadībai, kas organizē konkursu vēstuli, paužot “atjaunotas bažas par pieaugošajām bažām par pārkāpumiem, kas saistīti ar 2025. gada konkursu”.
Viņu apelācija seko bažu vilnim no nacionālo raidorganizāciju puses, tostarp Nīderlandes AVROTROS/NPO, Norvēģijas NRK, Spānijas RTVE, Slovēnijas RTVSLO, Islandes RÚV, Beļģijas flāmu VRT un Somijas Yle.
Raidorganizācijas pauda aizdomas par manipulācijām ar telebalsošanu un apšaubīja valsts atbalstītas reklāmas lomu, jo īpaši saistībā ar šī gada konkursa otrās vietas ieguvēju Izraēlu, kas, kā ziņots, guva labumu no Izraēlas valdības reklāmas aģentūras (Lapam) kampaņām.
Īru raidorganizācija RTÉ ir oficiāli pieprasījusi piekļuvi balsošanas datiem, savukārt VRT publiski apšaubīja, vai tā turpinās piedalīties konkursā, ja netiks nodrošināta pilnīga pārredzamība.
“Lai gan Eirovīzijas dziesmu konkursa mērķis ir apvienot Eiropu ar mūzikas un kultūras palīdzību, nesenie notikumi ir metuši ēnu uz tā ticamību un neitralitāti,” sacīja Slovēnijas Eiropas Parlamenta deputāts Matjažs Nemecs, kurš ierosināja šo vēstuli.
Nemecs kritizēja nacionālo valdību iesaistīšanos savu darbību popularizēšanā, nosaucot to par EBU taisnīguma, neitralitātes un neatkarības principu pārkāpumu.
Vēstulē citēti VRT dati, kas atklāj būtiskas un neizskaidrojamas neatbilstības starp skatītāju skaitu un televīzijas balsošanas aktivitāti 2023.–2025. gada konkursos.
“Šīs tendences nav viegli izskaidrojamas ar organiskām skatītāju entuziasma svārstībām, un tās ir pelnījušas turpmāku izpēti,” teikts vēstulē, brīdinot, ka pieaugošais raidorganizāciju skaits, kas apšauba savus datus, norāda uz dziļāku, sistēmisku problēmu.
“Šī nav atsevišķa problēma: tā norāda uz plašāku problēmu, kas jārisina,” sacīja Nemec.
Eiropas Parlamenta deputāti ir aicinājuši EBU veikt konkrētus pasākumus, tostarp publiskot pilnīgus balsošanas datus, atļaut neatkarīgu auditu un ieviest drošības pasākumus, lai novērstu politisku iejaukšanos vēlēšanās.
“Bez atbildēm un atbildības Eirovīzija riskē zaudēt auditorijas uzticību un kļūt par skatuvi nevis vienotībai, bet gan manipulācijām,” brīdināja Nemeks, piebilstot, ka Eiropas sabiedrība ir pelnījusi pilnīgu pārredzamību šī gada balsošanas procesā.
Eirovīzijas dziesmu konkursa direktors Martins Grīns ir publicējis atklātu vēstuli, kurā pauž bažas par balsošanas procesa pārredzamību un integritāti.
Grīns atzina raidorganizāciju izvirzītos jautājumus un apstiprināja, ka tie tiks apspriesti gaidāmajā EBU references grupas sanāksmē.
Viņš norādīja, ka, lai gan iesaistīto valstu reklāmas centieni mūzikas industrijā ir atļauti un izplatīti, EBU pārskata, vai šādas kampaņas varētu nepamatoti ietekmēt sabiedrības balsojumu.
Viņš arī norādīja, ka Eirovīzijas balsošanas sistēma ietver “vairākus drošības slāņus” un to pārrauga vairāk nekā 60 profesionāļu Ķelnē, Vīnē un Amsterdamā, savukārt balsošanu pārvalda Once Germany GmbH un neatkarīgi pārbauda EY (Ernst & Young).
Runājot par pašreizējo noteikumu, kas ierobežo balsu skaitu līdz 20 vienai personai ar katru maksājuma metodi, Grīns norādīja, ka nav pierādījumu, ka tas ietekmētu rezultātus. Tomēr jautājums tiks atkārtoti izskatīts pēckonkursa pārskatīšanas procesa ietvaros.
