Cietuma vietu īre ārzemēs bija Tidö līguma galvenā sastāvdaļa, kuras mērķis bija novērst vietu trūkumu Zviedrijas cietumos, ko izraisīja ieslodzīto plūsma pieaugošās bandu noziedzības dēļ.
Zviedrija ir panākusi vienošanos ar Igauniju par līdz pat 600 ieslodzīto izmitināšanu īrētās cietuma kamerās šajā Baltijas valstī, cenšoties mazināt cietumu pārpildītības krīzi.
Vienošanās, ko trešdien apstiprināja tieslietu ministrs Gunnars Strēmers, ļaus Zviedrijai īrēt 400 kameras cietumā Tartu Igaunijas dienvidaustrumos.
“Zviedrija un Igaunija ir panākušas vienošanos, kas ievērojami atvieglos Zviedrijas cietumu sistēmas slodzi,” sacīja Štrēmers.
Ieslodzītā uzturēšanas izmaksas Igaunijā tiek lēstas 8500 eiro mēnesī, neieskaitot transporta izmaksas uz Zviedriju un no tās. Zviedrijā šīs izmaksas ir aptuveni 11 500 eiro mēnesī.
Saskaņā ar vienošanos viss cietums tiks nodots Zviedrijas rīcībā, un uz vietas tiks piemēroti Igaunijas likumi. Zviedrijas cietuma darbinieki būs uz vietas, lai apmācītu igauņu apsargus.
Ir analizētas atšķirības abu valstu tiesību aktos par cietumsodiem.
“Igaunijai ir tādas pašas starptautiskās saistības kā Zviedrijai, un starp valstīm ir izveidota sadarbība krimināltiesību jomā,” teikts Zviedrijas Tieslietu ministrijas paziņojumā.
Ministrija piebilda, ka ir panākta vienošanās par dažiem izņēmumiem, lai pieredze būtu līdzīga Zviedrijas cietumsoda pieredzei.
Kuri tiks sūtīti uz ārzemēm?
Tas, vai ieslodzīto var nosūtīt uz Igauniju, lai izciestu cietumsodu, tiks izvērtēts katrā gadījumā atsevišķi.
Vispārīgi runājot, pārvešanai tiks izskatīti tikai vīrieši, kas vecāki par 18 gadiem un ir notiesāti par smagiem noziegumiem, piemēram, slepkavību vai seksuāliem nodarījumiem.
Tos nedrīkst uzskatīt par tādiem, kas rada būtisku drošības risku.
Personas, kurām ir nepieciešama liela aprūpe vai kuras rada augstāku drošības risku, piemēram, personas, kas notiesātas par teroristu noziegumiem, noziegumiem pret valsts drošību vai kurām ir saikne ar smagu organizēto noziedzību, nebūs tiesīgas saņemt atbalstu.
Noziedzības vilnis
Cietuma vietu īre ārzemēs bija galvenā Tidö vienošanās sastāvdaļa – valdības vienošanās Zviedrijas koalīcijai starp Zviedrijas Demokrātiem, Moderātu partiju, Kristīgajiem demokrātiem un Liberāļiem pēc 2022. gada vēlēšanām.
Mērķis bija novērst vietu trūkumu Zviedrijas cietumos, ko izraisīja ieslodzīto plūsma bandu noziedzības pieauguma dēļ pēdējos gados.
Šīs tendences rezultātā šī Ziemeļvalsts ir kļuvusi par pirmo vietu Eiropā pēc nāvējošas vardarbības uz vienu iedzīvotāju.
Zviedrija un Igaunija šopavasar vienojās par šo darījumu. Izmeklēšanā tika secināts, ka ne Konstitūcijā, ne Eiropas Konvencijā nav juridisku šķēršļu cietuma kameru izīrēšanai ārzemēs.
Paredzams, ka līgums tiks parakstīts jūnija vidū. Tikmēr likumdošana, kas ļauj ievietot notiesātās personas Igaunijā, stāsies spēkā 2026. gada 1. jūlijā.
Tomēr likumdošanas grozījumi ir jāapstiprina Zviedrijas parlamentam Riksdāgam, kur nepieciešams kvalificēts vai trīs ceturtdaļu balsu vairākums.
