Kaļiņingradas apgabala gubernators Aleksejs Besprozvannihs pieprasījis pārtraukt kartupeļu eksportu no šī reģiona pēc tam, kad to cenas pieauga vairāk nekā 1,5 reizes un radās deficīts. “Kamēr mēs paši sevi nenodrošināsim, nav nepieciešams eksportēt kartupeļus no reģiona. <…> Visam jāpaliek reģionā,” sacīja Besprozvannihs, uzrunājot reģiona lauksaimniecības ministru Artjomu Ivanovu.
Pēc gubernatora teiktā, kartupeļi, kuru trūkst, ir jāpiegādā no ārpuses, bet par augstāku cenu. Vienlaikus viņš neizslēdza, ka atpakaļ varētu tikt importēti tie paši Kaļiņingradas dārzeņi.
Iepriekš Kaļiņingradas apgabala Zemkopības ministrija ziņoja , ka no reģiona eksportēti 5% no 2024. gada kartupeļu ražas. No reģiona tika izvests arī sēklu materiāls sakņaugu stādīšanai, piebilda departaments. No marta līdz aprīļa beigām kartupeļu cenas reģiona mazumtirdzniecības veikalos pieauga vidēji no 53 rubļiem. līdz 99,99 RUB (no 0,53 līdz 1,1 eiro) par kg, un dažos veikalos to sāka pārdot par 150 rubļiem (ap 164 rubļiem). “Tradicionāli pavasarī, kad dārzeņu krājumi samazinās un palielinās to uzglabāšanas izmaksas dārzeņu noliktavās, pieaug arī mazumtirdzniecības cenas. Līdz ar jaunās ražas iestāšanos kartupeļu izmaksas samazināsies,” atzīmēja vietējā Zemkopības ministrija.
Krieviju kopumā ir skārusi “kartupeļu inflācija” pēc strauja ražas krituma salnu un sausuma dēļ: pagājušajā gadā lauksaimnieki novāca 7,3 miljonus tonnu kartupeļu, kas ir par 1,2 miljoniem tonnu mazāk nekā iepriekšējā gadā. Vienlaikus Krievijas Lauksaimniecības ministrijas vadītāja Oksana Luta lēsa, ka iekšzemes patēriņš būs 8 miljoni tonnu. Saskaņā ar Rosstat datiem, 19. maijā kartupeļu vidējā mazumtirdzniecības cena sasniedza 91,77 rubļus par kg. Kopš gada sākuma dārzeņu cena ir pieaugusi par 33 rubļiem kg jeb par 57,2 %.
Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins vērsa uzmanību uz kartupeļu trūkuma problēmu. “Izrādās, ka mums nepietiek kartupeļu. Es runāju ar [Baltkrievijas prezidentu] Aleksandru Lukašenko, viņš saka, ka viņi jau visu ir pārdevuši Krievijai,” atzīmēja Putins . Viņš piebilda, ka šajā jautājumā ir “kaut kas darāms”.
Kartupeļu deficīta draudu dēļ valdība no 2025. gada janvāra atklāja beznodokļu importu no “draudzīgām valstīm”, un Valsts domes priekšsēdētāja vietnieks Boriss Černišovs ierosināja ieviest pagaidu valsts regulējumu kartupeļu mazumtirdzniecības cenām. “Kartupeļus dažreiz sauc par otro maizi, tāpēc nopietnas cenu svārstības šim sociāli nozīmīgajam produktam ievērojami palielina slogu miljonu ģimeņu budžetiem,” uzrunā Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrijas vadītājam Maksimam Rešetņikovam rakstīja Černišovs.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2025. gadā kartupeļu sējumu platība palielinājās par 2,3% līdz 286,3 tūkstošiem hektāru. Taču ražas novākšana varētu sākties vēlāk maija salnu dēļ, laikrakstam Kommersant pastāstīja avots kartupeļu pārstrādes tirgū.
